Pedagogu arodbiedrība pie Saemas piketēs pret jauno algu sadales modeli

Lai apturētu jaunā finansējuma sadales modeļa ieviešanu, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padomes ārkārtas sēdē nolemts 16.jūnijā plkst.12 pie Saeimas ēkas rīkot piketu, pieprasot tikšanos gan ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV), gan ar Saeimas prezidija locekļiem un nozares ministriem, informē LIZDA Sabiedrisko attiecību departamentā.

Šodien LIZDA Rīgas pašvaldībai iesniegs pieteikumu par piketa rīkošanu, kurā, pēc LIZDA iecerēm, piedalītos vairāki tūkstoši dalībnieku.

Vakar notikušajā LIZDA padomes ārkārtas sēdē tika diskutēts par arodbiedrības iebildumiem topošajai "Kārtībai, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs".

Argumentējot LIZDA lēmumu "iziet ielās", arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga pauž nostāju, ka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātā naudas pārdales reforma ir pretrunā ar politiķu iepriekš lemto. Jaunās pārmaiņas, ko pedagogiem piedāvā IZM, esot nekonsekventas. Tas attiecoties gan uz bāzes summu, no kuras tiks rēķināts algas pielikums, gan uz koeficientiem, kas tiks piemēroti pedagogu algām.

Vanagas vērtējumā, "IZM manipulē ar cipariem", "uz papīra" solot finansējuma pieaugumu par vairāk nekā 8%, taču praksē ieviešot 2,5% pieauguma griestus. Tas nozīmējot, ka algu pieauguma, "kāds tika solīts iepriekš un ar kādu pedagogi rēķinājās", nebūs. "Atbildīgā ministrija mūs nesadzirdēja saskaņošanas sanāksmēs, neņēma vērā mūsu iebildumus, tādēļ ir pienācis laiks iziet ielās un runāt vēl skaļāk. Politiķi nepilda iepriekš solīto, lai gan galvenais, ko mēs pieprasām, ir konsekvence, doto solījumu pildīšana un iespēja prognozēti rēķināties ar situācijas attīstību nākotnē," uzsver LIZDA priekšsēdētāja.

Paralēli prasībai apturētu jaunā pedagogu atalgojuma finansēšanas sadales modeļa ieviešanu, LIZDA organizētajā piketā tiks aktualizētas arī citas līdz šim vairākkārt izteiktās pedagogu prasības, proti, darba slodzes sabalansēšana pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem ar ne vairāk kā 30 kontaktstundām nedēļā pie 40 darba stundu slodzes, tāpat arī darba slodzes sabalansēšana vispārizglītojošos skolu pedagogiem ar ne vairāk kā 60% kontaktstundu nedēļā.

Kā vēstīts, Ministru kabineta noteikumu projektā "Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs" IZM valdībai piedāvā modeli, kas paredz, ka par izglītības iestāžu finansēšanu galvenokārt atbildēs pašvaldības jeb vairāk nebūs centralizētas sistēmas iestāžu dotāciju sadalījumā.

IZM plāno paaugstināt pedagogu darba minimālo likmi, bet citus atalgojuma celšanas plānu tuvākajam laikam nav.

IZM ir diskutējusi par iespēju ieviest veicināšanas sistēmu. Sistēma sniegtu papildu iespējas tām pašvaldībām, kurām ir labi skolu tīkli, skolotāju un skolēnu attiecības un citi kritēriji.

Par algu celšanas grafiku ir speciāli izveidota darba grupa, kura arī skata šos jautājumus.