"Šajā situācijā es tiešām gribētu runāt par Uzvaras parka pieminekļa demontāžu, nevis uzspridzināšanu, jo šim likvidēšanas procesam, manā skatījumā, ir jānotiek ļoti civilizēti un humāni," savu viedokli pauž Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce, ziņo portāls "LSM.lv".
Karš Ukrainā sāpīgi atgādina postu, ko savulaik Latvijai nesa padomju okupācija, tādēļ gribas dabūt tālāk no acīm visu, kas cildina šo laiku. Vai tās ir laikmeta liecības vai pagātnes palieka? Par mākslas vērtību saglabāšanu kara laikā un arī okupācijas laika kultūru Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" stāsta Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce.
"Es gribētu atcerēties un padomāt, kas notiktu, ja pēckara perioda laikā būtu nojaukts Brīvības piemineklis. Un tālu līdz tam nebija. Mēs zinām tādu leģendu, stāstu par to, kā šis piemineklis tika saglabāts. Šeit es negribētu vilkt nekādas paralēles starp Brīvības pieminekļa, Kārļa Zāles darba māksliniecisko vērtību un šī Uzvaras [parka] pieminekļa Pārdaugavā māksliniecisko vērtību, " saka Lāce.
"Es esmu to jau iepriekš publiski izteikusi, ka manā skatījumā mākslinieciskā vērtība šim piemineklim ir salīdzinoši neliela.
Runājot par šo kopdarbu [kādā tapa piemineklis Uzvaras parkā], tas, manā skatījumā, veidojās neveiksmīgi, bet varbūt, ka tam laikam tas bija labākais risinājums - kad no vairākiem piedāvājumiem tika izveidots viens. Un tad, protams, šajā visā kompleksā vislielākā problēma ir ar tēlnieka Aivara Gulbja sievietes figūru, kurai vēl, kā par nelaimi, tika izņemts bērns no rokām. Un pats Aivars Gulbis ļoti pārdzīvoja šo epizodi, un, es domāju, ka tā sava veida traģēdija ir gājusi līdzi visam viņa daiļrades periodam. Bet mums ir jāatzīst, ka viņš tajā laikā, kad viņš radīja šo darbu, bija viens no tās paaudzes nozīmīgākajiem un aktuālākajiem tēlniekiem.
Šajā situācijā es tiešām gribētu runāt par Uzvaras parka pieminekļa demontāžu, nevis uzspridzināšana, jo likvidēšanas procesam, manā skatījumā, ir jānotiek ļoti civilizēti un humāni," saka Lāce.