Juriste un bijusī politiķe Ilma Čepāne Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā" atklaj viedokli, kādēļ savulaik jautājums ar padomju pieminekli Uzvaras parkā netika atrisināts, ziņo portāls "LSM.lv".
Vaicāta, kādēļ piemineklis Uzvaras parkā netika nojaukts jau pirms vairākiem gadu desmitiem, Čepāne skaidroja: "Es pati esmu domājusi, kāpēc mēs to neizdarījām. Pirmkārt, mēs to neizdarījām tāpēc, ka tajā laikā vēl bija iekšā krievu armija. (..) Ļeņina pieminekli ātri novāca - striķi ap kaklu un pieminekļa nav, tikai podests palicis. Bet šo "monstru" - jau šodien runā, cik miljoni nepieciešami, ko ar to darīt. Mēs tajā laikā vienkārši neuzdrīkstējāmies, bet tajā laikā nebija arī īpašas vajadzības. Ja jūs atceraties, bija Tautas fronte un tai pretī bija Interfronte. Intefronte visu savu neapmierinātību par Tautas frontes rīcību un Augstākās padomes balsojumiem izteica ne jau pie šī pieminekļa. Tas piemineklis bija pilnīgi aizmirsts. Viņi pulcējās Daugavas stadionā un citur, un veica visādas protesta akcijas."
Čepāne norādīja, ka pie šī pieminekļa sāka pulcēties faktiski tikai tad, kad Putins nāca pie varas. "Tas burtiski par kulta vietu kļuva tiem cilvēkiem, kuri dzīvo uz Latvijas zemes, bet mentāli dzīvo Krievijā - manuprāt, tāda [ir] lielākā daļa, kas tur nāk. Un pirms tam viņi nenāca," skaidroja ekspolitiķe.