Znotiņa: Latvijai nav noturīgas reputācijas finanšu un ekonomisko noziegumu apkarošanā

Runājot par nākotnes izaicinājumiem, ar kuriem jau dienests tagad saskaras, Znotiņa norādīja, ka patlaban ļoti nopietni saasinās nacionālās un globālās drošības riski, pastiprinās finanšu noziegumu sarežģītība, pieaug globalizācija un digitalizācija.

"Diemžēl jāatzīst, ka par spīti visiem sasniegumiem Latvijai kopumā vēl joprojām nav noturīgas reputācijas finanšu un ekonomisko noziegumu prevencijā un apkarošanā. Joprojām vēl ļoti liels darbs jāizdara, lai visa pasaule dzirdētu par tiem sasniegumiem, ko esam izdarījuši, un lai nebūtu tā, ka kāds ar butaforiskām izmaiņām var demonstrēt savu it kā efektivitāti daudz labāk nekā mēs ar savām ļoti nopietnajām un padziļinātajām reformām," norādīja Znotiņa.

Tāpat viņa atzīmēja, ka Latvija nav izmantojusi vēl joprojām reformu finanšu un ekonomisko noziegumu jomā kā pamatu stabilai un nopietnai Latvijas ekonomikas attīstībai.

Znotiņa vienmēr esot bijusi pārliecināta, ka, apkarojot finanšu un ekonomiskos noziegumus efektīvi, tas palīdz valstij celt savu konkurētspēju un piesaistīt investīcijas.

Vaicāta, kas tad būtu vēl jādara reputācijas uzlabošanai, Znotiņa atbildēja, ka pirms četriem gadiem sāktā izmaiņu programma ir izpildīta ļoti sekmīgi, taču tas nebūtu izdevies, ja nebūtu profesionāla komanda FID un sadarbība ar partneriem, tostarp, valdības atbalsta.

Znotiņa skaidroja, ka reputāciju var sagraut vienā dienā, bet atjaunošanai ir nepieciešami mēneši, pat gadi. Tas nozīmē, ka Latvijas pārstāvjiem jāturpina aktualizēt noziedzīgi iegūtu līdzekļu novēršanas tēma un jāorganizē dažāda veida pasākumi, tostarp, jāattīsta nesen atklātais Baltijā pirmais finanšu izlūkošanas un naudas atmazgāšanas novēršanas centrs.

Znotiņa ir pārliecināta, ka FID ir daudz strādājis, un ja nebūtu citu kolēģu milzīgā darba, tad viņa varētu veltīt daudz lielāku kritiku izdarītajam. "Domāju, ka mums tiešām bijuši ļoti labi panākumi," piebilda Znotiņa.

Runājot par nākotnes plāniem tuvākajiem pieciem gadiem, Znotiņa kā vienu no prioritārajiem uzdevumiem saredz finanšu noziegumu apkarošanas stratēģijas sagatavošanu.

Nākamais uzdevums būtu "kibermuskuļu audzēšana", jo neviens finanšu noziegums vairs nenotiek vienkāršā veidā un arvien vairāk noziedznieku savām aktivitātēm izmanto dažādas digitālās platformas un kiberrisinājumus.

Tāpat nevarot aizmirst, ka Latvijā joprojām ir vairākas likvidējamās kredītiestādes. FID jau gada sākumā nodefinējis, ka vismaz vienas kredītiestādes likvidācijā iesaistītajiem aizdomīgo darījumu ziņojumiem būtu jābeidz tikt iesniegtiem līdz vasarai. "Mēs visu laiku mudinām, lai likvidatori to dara, un cerēsim, ka viņi to izdarīs mūsu ierosinātajā termiņā," piebilda Znotiņa, neprecizējot konkrētās kredītiestādes nosaukumu.

Tāpat šogad FID organizēs starptautisko ārvalstu finanšu izlūkošanas dienestu sanāksmi.

Vienlaikus Znotiņa ir pārliecināta, ka finanšu noziegumu apkarošanas jomā nevar izdarīt par daudz. Valstij gan jāprot sabalansēt, kurā brīdī ir investīciju piesaiste un kādas ir metodes, lai bizness varētu netraucēti lietot bankas pakalpojumus. Tāpat viņa uzsvēra, ka Ukrainas kara kontekstā rietumvalstu galvenais ierocis cīņā pret agresoru ir sankcijas.

FID vadītāja slavēja to, ka FID vadībā Latvija kļuvusi par pirmo valsti Eiropā un otro pasaulē, kas pilnībā izpildījusi normatīvo atbilstību Finanšu darījumu darba grupas (FATF) standartiem un netika iekļauta FATF pelēkajā sarakstā.

Normatīvā akta līmenī un faktiskās darbības izpausmēs FID esot kļuvis par vadošo iestādi valstī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā.

Tāpat FID audzējis darbinieku skaitu, investējis gandrīz divus miljonus eiro informācijas tehnoloģiju kapacitātes uzlabošanā, pārvācies jaunām, drošības prasībām un funkcijām atbilstošām telpām, kā arī pārveidojis aizdomīgu darījumu ziņošanas sistēmu, norādīja Znotiņa.

FID pērn izdevis rīkojumus par 209,63 miljonu eiro iesaldēšanu, tomēr šajā summā nav iekļauta vērtspapīru un nekustamo īpašumu vērtība. Gadu iepriekš izdoti rīkojumi par 429, 412 miljonu eiro iesaldēšanu. 2019.gadā FID izdevis rīkojumus par 345, 98 miljonu eiro iesaldēšanu, bet 2018.gadā - par 101, 482 eiro iesaldēšanu.

Ja ziņots, ka valdība šodien atbalstīja patreizējās FID priekšnieces Znotiņas virzīšanu iestādes priekšnieces amatā uz vēl vienu termiņu.

Znotiņas pirmais pilnvaru termiņš beidzas šodien - dienā, kad valdība atbalstīja Saeimas lēmumprojektu par Znotiņas kandidatūru. Ierastā kārtība ir tāda, ka Saeimas p