Kultūras ministrija (KM) pēc četriem gadiem beidzot ir nolēmusi tās rīcībā esošos runājošos akmeņus nodot Rīgas domei, kura savukārt tālāk tos atdos publiskai izstādīšanai Spīķeru kvartālā. Birokrātisko procedūru dēļ apskatīt eksponātus varēs tikai 2012. gadā.
Ierēdņi uzdevuši arhitektiem līdz janvāra vidum izstrādāt plānu, kur un kā varētu novietot runājošos akmeņus. Kā vienu no ticamākajiem variantiem to izvietošanai apsver iespēju izlikt akmeņus ēku kompleksā starp Maskavas, Turgeņeva un Krasta ielu, kur atrodas Spīķeru kvartāls. Apmēram pusgads būs nepieciešams, lai veiktu projektēšanu un izstrādātu labiekārtošanas projektu, Neatkarīgā uzzināja Spīķeru birojā.
Jau 2008. gadā pilnsabiedrība Spīķeri izrādīja interesi par šo projektu un dziesmu un deju svētku laikā rada iespēju Rīgas Svētā Pētera baznīcas laukumā izvietot deviņus runājošos akmeņus. Šo projektu izveidoja 2005. gada rudenī, kad Francijā stāstīja par latviešu tradīcijām un kultūru.
"109 332 latus vērto objektu Runājošie akmeņi 2006. gada nogalē Latvijas investīciju un attīstības aģentūra nodeva Kultūras ministrijai. KM nodeva glabāšanai SIA Schenker pašu objektu, skaņu un video aparatūru un citus elementus. Objektus apsargā un glabā Schenker noliktavā," Neatkarīgajai komentēja KM preses pārstāve Dace Vizule.
Ne ministrijas, ne KM institūciju rīcībā nav piemērotu telpu, kurās būtu iespējams uzglabāt ekspozīciju. Atlīdzība par apsardzi un glabāšanu sākotnēji bija 708 lati ceturksnī, bet KM panāca vienošanos ar objektu glabātāju par atlīdzības samazinājumu. Kopš 2010. gada 1. janvāra par runājošo akmeņu objektu apsardzi un uzglabāšanu KM maksā glabātājam atlīdzību 605 latus ceturksnī. Šogad par objekta apsardzi un glabāšanu samaksāti 1815 lati.