Aptauja: Latvijas iedzīvotāji kļūst arvien satrauktāki

© pexels.com

34% Latvijas iedzīvotāju aptaujā atzinuši, ka izjūt lielu vai ļoti lielu satraukumu pēdējo mēnešu laikā, liecina Lotos pharma sadarbībā ar Norstat veiktā aptauja.

Satraukumu neizjūt tikai 11% aptaujāto. Tomēr gandrīz puse jeb 46% respondentu atzinuši, ka neveic nekādas darbības, lai mazinātu satraukumu, bet katru dienu ar satraukumu mazinošām darbībām nodarbojas 13% iedzīvotāju.

Ļoti lielu satraukumu pēdējā laikā izjūt 13% iedzīvotāju, bet lielu satraukumu - 21%.

Biežāk satraukumu pēdējo mēnešu laikā izjūt sievietes. Gandrīz ceturtā daļa jeb 24% daiļā dzimuma pārstāves atzinušas, ka izjūt lielu satraukumu, bet 15% teikušas, ka viņas nomoka ļoti liels satraukums. Ļoti liels satraukums piemeklējis 11% vīriešu.

Visbiežāk ļoti lielu satraukumu izjūt cilvēki vecuma grupā no 50-59 gadiem. Šādu atbildi snieguši 18% aptaujāto. Savukārt lielu satraukumu biežāk izjūt gados jauni cilvēki vecuma grupā no 18-39 gadiem, proti, 24%. visbiežāk satraukumu nemaz neizjūt seniori - vecuma grupā no 60-74 gadiem bez satraukuma dzīvo 16% iedzīvotāju.

Skatoties reģionu griezumā, visvairāk cilvēku ar lielu satraukumu ir Latgalē. Tur tādu ir vairāk nekā piektdaļa jeb 21%. Rīgā ir vismazāk cilvēku, kas neizjūt satraukumu - šādu atbildi snieguši tikai 8% aptaujāto galvaspilsētas iemītnieku. Lielajās pilsētās dzīvojošie arī biežāk izjūt lielu satraukumu. Šādu atbildi snieguši 19% aptaujāto lielo pilsētu iedzīvotāju.

Katru dienu kādas darbības, lai mazinātu satraukumu, veic 13% iedzīvotāju, kamēr 46% satraukuma mazināšanai nedara neko. Vairākas reizes nedēļā satraukumu mazinošus pasākumus veic 14% aptaujāto, bet 12% to dara vairākas reizes mēnesī. Sievietes biežāk izvēlas sev palīdzēt, kad rodas satraukums, kamēr 55% vīriešu nedara neko, lai mazinātu satraukumu. Katru dienu kādas darbības, lai mazinātu satraukumu, veic 18% cilvēku vecuma grupā no 50-59 gadiem. Savukārt seniori šādas darbības veic vismazāk - 51% atzinis, ka neko nedara, lai mazinātu satraukumu.

Latvijā

Luterāņu baznīca Latvijā atrodas zināmu pārmaiņu priekšā. To varētu salīdzināt ar skrējēju, kurš ir piekusis, ir pārvarēta distance un grūtības, taču finišs vēl nav redzams, tādēļ baznīcai ir vajadzīga jauna elpa, intervijā LETA atzīst Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) arhibīskapa amata kandidāts Ikšķiles iecirkņa prāvests Dzintars Laugalis.

Svarīgākais