34% Latvijas iedzīvotāju aptaujā atzinuši, ka izjūt lielu vai ļoti lielu satraukumu pēdējo mēnešu laikā, liecina Lotos pharma sadarbībā ar Norstat veiktā aptauja.
Satraukumu neizjūt tikai 11% aptaujāto. Tomēr gandrīz puse jeb 46% respondentu atzinuši, ka neveic nekādas darbības, lai mazinātu satraukumu, bet katru dienu ar satraukumu mazinošām darbībām nodarbojas 13% iedzīvotāju.
Ļoti lielu satraukumu pēdējā laikā izjūt 13% iedzīvotāju, bet lielu satraukumu - 21%.
Biežāk satraukumu pēdējo mēnešu laikā izjūt sievietes. Gandrīz ceturtā daļa jeb 24% daiļā dzimuma pārstāves atzinušas, ka izjūt lielu satraukumu, bet 15% teikušas, ka viņas nomoka ļoti liels satraukums. Ļoti liels satraukums piemeklējis 11% vīriešu.
Visbiežāk ļoti lielu satraukumu izjūt cilvēki vecuma grupā no 50-59 gadiem. Šādu atbildi snieguši 18% aptaujāto. Savukārt lielu satraukumu biežāk izjūt gados jauni cilvēki vecuma grupā no 18-39 gadiem, proti, 24%. visbiežāk satraukumu nemaz neizjūt seniori - vecuma grupā no 60-74 gadiem bez satraukuma dzīvo 16% iedzīvotāju.
Skatoties reģionu griezumā, visvairāk cilvēku ar lielu satraukumu ir Latgalē. Tur tādu ir vairāk nekā piektdaļa jeb 21%. Rīgā ir vismazāk cilvēku, kas neizjūt satraukumu - šādu atbildi snieguši tikai 8% aptaujāto galvaspilsētas iemītnieku. Lielajās pilsētās dzīvojošie arī biežāk izjūt lielu satraukumu. Šādu atbildi snieguši 19% aptaujāto lielo pilsētu iedzīvotāju.
Katru dienu kādas darbības, lai mazinātu satraukumu, veic 13% iedzīvotāju, kamēr 46% satraukuma mazināšanai nedara neko. Vairākas reizes nedēļā satraukumu mazinošus pasākumus veic 14% aptaujāto, bet 12% to dara vairākas reizes mēnesī. Sievietes biežāk izvēlas sev palīdzēt, kad rodas satraukums, kamēr 55% vīriešu nedara neko, lai mazinātu satraukumu. Katru dienu kādas darbības, lai mazinātu satraukumu, veic 18% cilvēku vecuma grupā no 50-59 gadiem. Savukārt seniori šādas darbības veic vismazāk - 51% atzinis, ka neko nedara, lai mazinātu satraukumu.