Finanšu ministrijas (FM) disciplinārlietu izskatīšanas komisija likusi atjaunot darbā Valsts ieņēmumu dienestā (VID) muitnieku, kuru dienests atlaida pēc pērn pavasarī notikušā korupcijas skandāla Terehovā, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.
Tolaik tika aizturēti 29 darbinieki. No tiem divdesmit jau sēdušies uz tiesājamo sola, bet pret vairākiem darbiniekiem lietas izbeidza pierādījumu trūkuma dēļ. Daļa no muitniekiem no darba VID aizgāja paši, septiņus atbrīvoja uz disciplinārlietas pamata. Taču tikai vienā gadījumā VID pieņemtais lēmums par sodu mainīts un darbinieku nācies atjaunot dienestā.
Pērn aprīlī VID Iekšējās drošības pārvalde Terehovā īstenoja vienu no vērienīgākajām operācijām, aizturot divdesmit deviņus muitniekus. Pret divdesmit no viņiem izvirzīja apsūdzības un jau gada nogalē krimināllietas nonāca tiesā. Pret četriem muitniekiem jau stājies spēkā notiesājošs spriedums. Trim - nosacīts cietumsods, vienam - reāla brīvības atņemšana uz diviem gadiem. Šis spriedums parāda, cik sistemātiska bijusi korupcija Terehovā. Muitnieki visbiežāk regulāri bija ņēmuši “piecīti”, bet bijušas arī lielākas summas. Nauda maiņas laikā ņemta vairākkārt. Paslēptu apģērbā, to aiznesa līdz vīriešu garderobei, ievietoja slēpnī aiz skapjiem. Noslēdzoties maiņai, korumpētie muitnieki “kasi” iznesa laukā un savā starpā sadalīja. Līdzīgi rīkojusies otra maiņa, naudu pa spraugu liekot aizslēgtā skapī paslēptā cepurē.
Pret astoņiem muitniekiem lietas izbeidza. Kāpēc - skaidro VID Iekšējās drošības pārvaldes vadītājs Aigars Prusaks: “Tika izvērtēta katras personas iesaiste, gan laiks, kurā bijusi darba attiecībās konkrētajā muitas punktā, bija arī personas, kas tikai dažus mēnešus bija kopš darba uzsākšanas šajā darbavietā, gan arī konkrēti jau izvērtējot katras personas iesaisti, un, sadarbībā ar prokuratūru, tika pieņemti lēmumi. Un attiecīgi tā informācija, kas skar šīs personas, protams, tika virzīta darba devējam, Valsts ieņēmumu dienestam izvērtēšanai disciplinārlietu ietvaros.”
Ne visi muitnieki, uz kuriem krita izmeklētāju aizdomas, no darba VID aizgāja paši. Septiņus atbrīvoja ar VID disciplinārlietas komisijas lēmumu. Tos var pārsūdzēt Finanšu ministrijā, kas gan parasti ir līdzīgās domās kā VID. Taču vienā gadījumā FM disciplinārlietas izskatīšanas komisija, ko vadīja FM Ēnu ekonomikas ierobežošanas koordinācijas departamenta direktors, bijušais Muitas policijas vadītājs Edijs Ceipe, nolēma: vecākais muitas uzraugs Ainārs Lipskis darbā VID tomēr jāatjauno, kā sodu piemērojot algas samazināšanu par piektdaļu uz vienu gadu. Ceipes teiktais liecina - ierēdņi bažījušies, ka pretējā gadījumā viņu pieņemtais lēmums varētu tikt apstrīdēts tiesā, kas var uzlikt vēl papildu pienākumus un atbildību.
Uz jautājumu, vai ir pareizi, ka šāds cilvēks atgriežas darbā muitā, Edijs Ceipe atzīst, ka šim darbiniekam visu laiku būs jābūt vadības acu priekšā, jāuzrauga. Taču, kādēļ tika pieņemts tāds lēmums, ja reiz šis cilvēks vairs nešķiet uzticams arī FM disciplinārlietas komisijai, Ceipe atbild: “Pēc tam Finanšu ministrijai jāatbild, pēc tam ir tiesāšanās, pēc tam ir kompensācijas, un tā ir Finanšu ministrijas pēc tam atbildība. Tā pat nav mana griba vai negriba.”
Lipskis muitā dažādos amatos strādājis vairāk nekā 15 gadus, nepilnus divus - Terehovā. Lietā fiksēts, ka Lipskis pērn, 28.martā vīriešu ģērbtuvē sev nepiederošā skapī, neatverot durvis, caur augšējo spraugu, ievietojis piecus eiro. Lipskis izmeklētājiem skaidrojis, ka naudu skapī caur augšu ielicis pēc cita kolēģa norādījuma, jo nav bijusi skapja atslēga. Nauda esot bijusi par kopīgu pusdienu gatavošanu. To pašu viņš apliecina arī sarunā ar LTV raidījumu “de facto”.
Tieši šajā skapī, ievietojot naudu caur augšējo spraugu, Terehovas kontrolpunkta otrās muitas maiņas amatpersonas slēpa saņemtos kukuļus, liecina VID izmeklēšana.
Lieta pret Lipski izbeigta septembrī, secinot, ka pret viņu nav iespējams savākt papildu pierādījumus. Savukārt pret viņa bijušajiem kolēģiem turpinās tiesas process.
Lipskis noliedz, ka būtu zinājis par to, ka kolēģi ņem kukuļus. Savukārt VID uzskatīja, ka viņš to nevarēja nezināt, tik ilgi strādājot muitā. Disciplinārlietas komisija arī norāda, ka Lipskis riska veidlapas par iespējamiem korupcijas riskiem nav sastādījis. “Ja persona veic naudas apriti skapī, kas nav nevienam no muitas amatpersonām konkrētajā maiņā, ja šis skapis ir aizslēgts ar piekaramo atslēgu, un ja konkrētās muitas amatpersonas darba stāžs ļauj izdarīt secinājumu, ka viņam ir jāsaprot, ko viņš dara, un kādi ir viņa amata pienākumi, un kāda ir vispār vienotā VID vērtību sistēma, tad, protams, ir vērtējams jautājums par to, ka šāda amatpersona var būt zaudējusi darba devēja uzticību,” uzsver Prusaks.
Lipskis uzsver - lēmumu pārsūdzējis, jo no darba atbrīvots nepamatoti un pārkāpumi nav bijuši. Un viņaprāt to pierādot arī Finanšu ministrijas lēmums.
Tomēr gan VID, gan Finanšu ministrijas komisija uzskatīja - pārkāpumi ir bijuši. Atšķirīgs ir tikai viedoklis par disciplinārsoda bargumu. VID uzskatīja, ka ar vieglāku sodu negatīvi ietekmētu kopējo darba disciplīnu iestādē, turklāt tas varētu radīt arī negatīvu rezonansi par VID. Finanšu ministrijas komisija pārsūdzību skatīja gandrīz pusgadu un šomēnes izlēma, ka atbrīvošana no darba tomēr ir nesamērīgs sods un Lipskis amatā jāatjauno.
Lēmums šokējis VID ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi, kurai pašai finanšu ministrs pērn pēc Terehovas skandāla aizrādīja, ka aktīvāk jāstrādā pie korupcijas izskaušanas. “Jūsu kolēģis, man [iepriekš] uzdeva jautājumu, vai nebūs tā kā pagājušo reiz. Tagad man ir signāls, ka varētu būt kā pagājušajā reizē, pirms 10 gadiem, kad cilvēki, kuriem ar video liecību palīdzību, izpētot reputāciju, tiešām pieņemot pamatotu lēmumu, esam atbrīvojuši no darba, tagad tiek atjaunoti. Un tas ir tiešām šoks - kas bija jau iepriekš, pirms 10 gadiem, kad bija pirmoreiz cilvēki atgriezās darbā, un te viņi ir un saka, ka tas viss ir bijis tikai blefs,” saka Jaunzeme.
Jaunzeme uzsver, ka šis cilvēks nekādā gadījumā netiks atjaunots darbā ne Terehovā, ne muitā. Un šobrīd vēl tiek domāts, kādu amatu varētu piedāvāt, kur korupcijas risku nebūtu.
Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) par Ceipes vadītās komisijas lēmumu uzzināja no “de facto”. “Tur nevar būt nekādas tolerances un viennozīmīgi es izvērtēšu visus argumentus, ar kādiem Finanšu ministrija uzskata, ka šis sods nav samērīgs, un es domāju, man jau tagad tāds iespaids ir, ka vajadzēs arī administratīvi izvērtēt šo vērtētāju darbu kā tādu,” saka Reirs.
Atjaunojot amatpersonu darbā, ir jāizmaksā arī kompensācija par tajā nepavadīto laiku. Aptuveni aprēķini liecina, ka šajā gadījumā kompensācija varētu nākties maksāt ap astoņiem tūkstošiem eiro.