Cukura diabēts par 30% samazina pacientu dzīvildzi un ir viens no vadošajiem iemesliem priekšlaicīgiem nāves gadījumiem, šodien diskusijā par diabēta pandēmijas novēršanu sacīja Latvijas Diabēta federācijas prezidente Indra Štelmane.
Pēc viņas paustā, 2019.gadā pasaulē bija 463 miljoni pacientu ar diabētu, taču tiek prognozēts, ka straujās saslimstības dēļ līdz 2040.gadam pacientu skaits sasniegs vismaz 700 miljonu.
Saslimstības pieaugums ir raksturīgs cilvēkiem vecuma grupā no 40 līdz 59 gadiem, turklāt saslimstība un komplikācijas šiem cilvēkiem samazina ne tikai dzīvildzi, bet arī dzīves kvalitāti un darbspēju.
Arī Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS), Latvijas Kardioloģijas centra invazīvais kardiologs, Latvijas Hipertensijas un aterosklerozes biedrības valdes priekšsēdētājs Kārlis Trušinskis norādīja, ka nākotnē cukura diabēta pacientu skaits pieaugs arvien vairāk.
Latvijā ar cukura diabētu slimojošo pacientu reģistrs ir Nacionālā veselības dienesta e-veselības pārziņā no 2018.gada, taču pieejamu datu par pēdējiem datiem praktiski nav. Zināms, ka kopumā Latvijā ir aptuveni 100 000 cukura diabēta pacientu.
"Savlaicīga diabēta kontrole, ārstēšana, normalizējot glikozes līmeni asinīs, ir svarīga, lai nerastos komplikācijas sirds asinsvados, insulti, infarkti, neiropātija, nieru nepietiekamība un citas komplikācijas," skaidroja Štelmane.
Trušinskis atzīmēja, ka ēšanai un kustībai ikdienā ir tikpat spēcīga ietekme kā medikamentiem. Proti, viņaprāt, tas esot stāsts par to, ko bērni ēd skolā, cik daudz mēs kustamies, vai pavadām brīvdienas veikalos vai pie dabas.
Viņš norādīja, ka no 100 000 diabēta pacientiem 10 000 ir kardiovaskulāras komplikācijas, kas nereti ir arī pacientu nāves cēlonis, un to vajadzētu risināt, sadarbojoties ar dažādiem speciālistiem, jo diabēta pacienti savā starpā atšķiras.
Savukārt Štelmane informēja, ka ķermeņa masas indekss virs 30 ir 64% pacientu, turklāt Covid-19 pandēmija, mazkustīgums un stress vēl vairāk veicinājis masas pieaugumu, kas ir raksturīgs arī cukura diabēta pacientiem.
Latvijā darbojas 15 diabēta apmācības kabineti, kas paredzēti cukura diabēta pacientu medicīniskajai apmācībām. To laikā pacients gūst zināšanas un praktiskas iemaņas par to, kā ikdienā ārstēt, novērst akūtas un vēlīnas slimības komplikācijas un saglabāt dzīves kvalitāti. Štelmane gan atzina, ka ne visi diabēta apmācības kabineti ir racionāli pilnvērtīgi, turklāt to skaits uz visu Latviju nav pietiekams.
Tāpat viņa norādīja, ka patlaban Latvijā joprojām nav pieejamas valsts apmaksātas uztura konsultācijas cukura diabēta pacientiem.
Arī PSKUS Asinsvadu ķirurģijas centra asinsvadu ķirurgs, Latvijas Asinsvadu ķirurģijas biedrības prezidents Dainis Krieviņš atzina, ka valstī no asinsvadu slimību puses nekas nav atrisināts, un visvairāk viņu uztrauc pacienti ar perifēro asinsvadu komplikācijām.Viņš uzsvēra, ka patlaban šie pacientiem ir piešķirta ķīlnieku loma, jo viņi nevar saņemt adekvātu terapiju, un komplikācijas sekmē nedzīstošu čūlu rašanos pēdās un amputācijas.
"Visā pasaulē standarti saka, ka ir jābūt speciālai komandai, kas aprūpē šīs čūlas, lai nenonāk līdz kāju amputācijai, jo tās čūlas ir nedzīstošas un invalidizējošas. Ir vajadzīga multidisciplināra komanda - endokrinologs, ķirurgs, asinsvadu ķirurgs, ortopēds, radiologs -, kas kopā lemj par to, ko darīt, taču Latvijā tādas nav," viņš norādīja.
Krieviņš stāstīja, ka ir bijuši mēģinājumi multidisciplināro komandu radīt PSKUS, taču ir jāsaprot, kā tādu uzturēt ilglaicīgi, nevis entuziasma līmenī. Proti, tam ir vajadzīgs finansējums.
Kā otru problēmu Krieviņš minēja apmaksātu cukura diabēta pacientu pārsiešanas materiālu pieejamību, jo tie esot specifiski un dārgi, tādēļ daļa pacientu tos nemaz nevar nopirkt un saņem neefektīvu ārstēšanu.
PSKUS Endokrinoloģijas centra endokrinoloģe, Latvijas Endokrinologu asociācijas valdes priekšsēdētāja Una Gailiša uzsvēra, ka Latvijā nepieciešams uzlabot izrakstīšanas nosacījumus medikamentiem, kuriem pierādīta sirds-asinsvadu komplikāciju riska samazināšanās. Tāpat būtu jāiekļauj kompensējamo medicīnas ierīču sarakstā nepārtrauktās glikozes monitorēšanas sistēmas un 1.tipa cukura diabēta pacientiem nodrošināt iespēju to lietot, kā arī jāpiešķir finansējums specializētai Diabēta pēdas sindroma ārstēšanai multidisciplinārās komandas ietvaros stacionārā un ambulatori.
