Izaicinājumus ar pārtikas apgādi pasaulē ietekmē Krievijas liktie šķēršļi Ukrainas iespējām eksportēt graudus un citus lauksaimniecības produktus, pēc Pasaules ekonomikas foruma Davosā sacīja Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV).
Viņš atzīmēja, ka Šveices pilsētā Davosā notikušajā Pasaules ekonomikas forumā viens no galvenajiem jautājumiem bija saistīts ar Krievijas agresiju Ukrainā un par to, kādā veidā uz to reaģē starptautiskā sabiedrība. Tāpat foruma dalībnieki pārrunāja kara ekonomiskās sekas.
EK prezidente Urzula fon der Leiena runā Pasaules ekonomikas forumā Davosā ierosināja izmantot iesaldētos Krievijas aktīvus Ukrainas pēckara atjaunošanas finansēšanai. Runājot par Leienas sacīto, Dombrovskis atzīmēja, ka patlaban nepieciešams koncentrēties uz to, lai šis karš pēc iespējas ātrāk noslēgtos, tāpēc Ukrainai ir jāsniedz viss vajadzīgais atbalsts, lai valsts varētu sevi aizstāvēt un karā uzvarēt. Tāpēc jāturpina vērsties pret Krieviju gan ar sankcijām, gan arī citos veidos, lai mazinātu Krievijas iespējas finansēt un turpināt karu.
Tāpat EK priekšsēdētājas izpildvietnieks uzsvēra, ka Eiropas Savienība (ES) stingrāk vēršas pret Krieviju arīdzan tāpēc, lai apturētu Krievijas prezidenta Vladimira Putina līdzgaitniekus no iespējām finansēt kara mašīnu. Tas tiek paveikts, padarot ES sankciju pārkāpumus par noziegumu, kā arī pastiprinot noteikumus par Krievijas aktīvu konfiskāciju. Dombrovskis uzsvēra, ka Krievijai ir jāmaksā par tās nodarīto kaitējumu un ciešanām Ukrainā.
EK priekšsēdētājas izpildvietnieks arī norādīja, ka forumā daudz tika runāts arī par kara ekonomiskajām sekām. Karš ir sabremzējis gan globālo ekonomisko izaugsmi, gan izaugsmi ES.
Tāpat Pasaules ekonomikas forumā pārrunātas problēmas, kas saistītas ar enerģijas cenu pieaugumu un pārtikas drošību pasaulē.
"Krievija bloķē Ukrainai ostas un iespējas eksportēt graudus un citu lauksaimniecības produkciju. Tas rada problēmas ar pārtikas apgādi pasaulē. Par šo jautājumu īpaši uzsvēra arī attīstības valstu pārstāvji un Pasaules tirdzniecības organizācijas vadītāji. No Eiropas puses mēs strādājam, lai maksimāli radītu jaunas alternatīvas graudu eksportam no Ukrainas pa citiem transporta koridoriem," sacīja Dombrovskis.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, uzrunājot Pasaules ekonomikas foruma dalībniekus, norādīja, ka Rietumi joprojām nav vienoti jautājumā par to, kādā apjomā sniegt atbalstu Ukrainai tās karā ar Krieviju. EK priekšsēdētājas izpildvietnieks norādīja, ka par šo jautājumu diezgan daudz tiek runāts, cik lielā mērā atbalsts Ukrainai tiek sniegts un, vai tas ir pietiekams.
Dombrovskis atzīmēja, ka ir zināma kavēšanās ar ieroču piegādēm, kas patlaban ir prioritāte, jo īpaši laikā, kad Krievija mēģina izvērst jaunus uzbrukumus. Tāpat ES jau vairākas nedēļas notiek diskusijas par sesto sankciju paketi, kur viens no centrālajiem elementiem ir naftas un naftas produktu importa aizliegums no Krievijas, tomēr Ungārijas nostājas dēļ pagaidām nav izdevies panākt vienošanos.
EK priekšsēdētājas izpildvietnieka ieskatā, pat neraugoties uz to, Rietumu pasaule šajā jautājumā ir vienota un ir vērojama liela mobilizācija, lai sniegtu dažāda veida atbalstu Ukrainai, sākot ar militārām piegādēm, finansiālo un humāno palīdzību.
"Forumā tika runāts arī pat to, ka daudzām valstīm ir citādāks redzējums par karu Ukrainā. Tas attiecas uz Ķīnu un citām lielām attīstības valstīm, kā, piemēram, uz Indiju, Brazīliju, Dienvidāfriku. Šīs valstis, piemēram, nav pievienojušās Rietumu sankcijām pret Krieviju. Manuprāt, ir jāskatās, kā paplašināt šo starptautisko aliansi, kas vēršas pret agresorvalsti," sacīja Dombrovskis.
Savukārt Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba trešdien runā Pasaules ekonomikas forumā Davosā aicināja Rietumus "nogalināt Krievijas eksportu" un nefinansēt Kremļa kara mašīnu. Komentējot ministra sacīto, EK priekšsēdētājas izpildvietnieks atzīmēja, ka jau patlaban spēkā esošās ES sankcijas skar daudzas Krievijas eksporta un importa jomas. Tiek īstenotas eksporta kontroles un aizliegums attiecas uz virkni preču, kas pamatā saistītas ar augstajām, potenciāli duālā pielietojuma tehnoloģijām. Šādu preču aizliegums ieviests, lai neļautu Krievijai izmantot augstās tehnoloģijas, kuras var izmantot arī militārajā jomā.
Dombrovskis aicināja ņemt vērā, ka pirms kara 62% no Krievijas importa uz ES veidoja fosilais kurināmais. Ja grib mazināt Putina iespējas finansēt karu Ukrainā, nepieciešams vērsties pret fosilo kurināmo.
EK priekšsēdētājas izpildvietnieks norādīja, ka Krievijas ogļu importa aizliegums ir noteikts jau vienā no iepriekšējām sankciju paketēm, bet patlaban notiek diskusijas par naftas un naftas produktu aizliegumu. Pēc Dombrovska paustā, jebkurā gadījumā ES jau ir pieņēmusi stratēģisku lēmumu strauji virzīties prom no atkarības no Krievijas fosilā kurināmā - pirms laika Eiropas Komisija prezentēja "REPoweEU" plānu, kura viens no galvenajiem mērķiem ir pēc iespējas ātrāk samazināt atkarību no Krievijas fosilā kurināmā, īstermiņā diversificējot piegādes.
Savukārt, runājot par gāzes piegādēm, patlaban faktiski tiek attīstīta sašķidrinātās dabasgāzes infrastruktūra. Tāpat ir vienošanās ar citiem piegādātājiem, tai skaitā arī ar ASV, kas kāpinās sašķidrinātās dabasgāzes piegādes uz ES, lai bloks strauji varētu mazināt atkarību no Krievijas fosilā kurināmā.
Dombrovskis arīdzan pavēstīja, ka vasarā Šveices pilsētā Lugāno norisināsies Ukrainas reformu konference, kurā viņš ir aicināts piedalīties. Konferencē plānotas diskusijas par nākamajiem soļiem, lai tuvinātu Ukrainu mieram un ES.
Jau rakstījām, ka Šveices pilsētā Davosā notika Pasaules ekonomikas forums, kurā viena no galvenajām tēmām bija karš Ukrainā.
Pasākuma atklāšanā ar video zvana starpniecību runu teica Ukrainas prezidents. Forumā piedalījās arī Kijivas mērs Vitālijs Kličko.
Pasaules ekonomikas forums ilga četras dienas, un tajā piedalījās gandrīz 2500 politiķi, uzņēmēji un pilsoniskās sabiedrības līderi.
Šogad foruma galvenā tēma bija "Vēsture pagrieziena punktā: valdības politika un biznesa stratēģijas".