Ukrainas iedzīvotāji Latvijā atbalstu ēdināšanai un izmitināšanai varēs saņemt ilgāk

 
©f64.lv, Vladislavs Proškins

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma valdības virzītos grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, ar kuriem par 30 dienām pagarināta iespēja Ukrainas iedzīvotājiem saņemt valsts atbalstu ēdināšanai un izmitināšanai.

LETA jau vēstīja, ka pēc otrdienas valdības sēdes žurnālistiem norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) grozījumi nepieciešami, lai novērstu iespējamu neskaidrību.

"Lielā mērā, cik esmu runājis ar pašvaldību vadītājiem, viss notiek. Tā pāreja no viesnīcām uz cilvēku mājokļiem vai uz pašvaldību iestādēm - tas jau notiek. Atsevišķos gadījumos ir sarežģījumi, kuri vēl ir jāveic, un tāpēc mēs pieņēmām lēmumu virzīt šo likumu grozījumu, ka vēl par 30 dienām šo pagarina," sacīja premjers.

Paredzēts, ka primāri sniedzamā atbalsta saņemšanas iespēja par papildu periodu līdz 30 dienām attieksies uz tiem Ukrainas iedzīvotājiem, kuri iepriekš noteiktajam 90 dienu primāri sniedzamajam atbalstam ir pieteikušies, saņem to vai jau ir saņēmuši līdz 31.maijam.

Tas nozīmē, ja Ukrainas civiliedzīvotājam primāri sniedzamā atbalsta saņemšanas periods - 90 dienas - iestājās, piemēram, 25.maijā vai jebkurā citā datumā līdz 31.maijam, persona nepieciešamības gadījumā varēs turpināt to saņemt vēl 30 dienas, skaitot no nākamās dienas pēc 90.dienas iestāšanās, skaidro pieņemto grozījumu izstrādātāji.

Savukārt Ukrainas civiliedzīvotāji, kuri piesakās primāri sniedzamajam atbalstam - izmitināšanas un pārtikas nodrošināšanai - no 1.jūnija saņems atbalstu par izmitināšanu līdz 90 dienām, bet pārtikai - līdz 30 dienām.

Otrdien pēc valdības sēdes labklājības ministrs Gatis Eglītis (K) atzīmēja, ka koalīcijas formātā panākta vienošanās par Ukrainas iedzīvotāju atbalsta pasākumiem, proti, pagarināt atbalstu vēl par 30 dienām - no 90 dienām uz 120 dienām. Viņš akcentēja, ka tas noņem lielu spriedzi, kas aizvadīto dienu laikā jaušama gan no nevalstisko organizāciju puses, gan no pašvaldību puses.

Ekonomikas ministrijas pārstāvji šodien pieņemto grozījumu anotācijā norāda, ka šim mērķim būs nepieciešams papildu finansējums līdz ap 8,5 miljoniem eiro, tostarp līdz apmēram 5,1 miljoniem eiro izmitināšanai un līdz ap 3,4 miljoniem eiro ēdināšanai. Finansējumu plānots piešķirt no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Kariņš pēc otrdien valdības sēdes žurnālistiem norādīja, ka valdība jau iepriekš lēmusi, ka Latvija plāno pakāpeniski atteikties no nodokļu maksātājiem dārgās pieejas Ukrainas bēgļu atbalsta jautājumos.

"Šajā procesā vairums gadījumu pašvaldības kopā ar Iekšlietu ministriju lieliski tiek galā un tiek atrisināti jautājumi, kā pārvietos no viesnīcas dzīvošanas uz kaut ko pastāvīgāku. Bet atsevišķos gadījumos ir bijušas neskaidrības, un tikai, jo šī neskaidrība ir, mēs pagarinām uz 30 dienām [atbalstu]," sacīja premjers.

Vienlaikus pieņemtajos grozījumos atļauts atlīdzību par brīvprātīgu Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu saņemt arī juridiskām personām, lai palīdzētu segt saistītās izmaksas. Likumā noteikts, ka arī juridiska persona, kura sev piederošā mājoklī bez maksas izmitina vienu vai vairākus Ukrainas civiliedzīvotājus, ir tiesīga saņemt atlīdzību ar izmitināšanu saistītu papildu izmaksu kompensēšanai.

Valdība nesen apstiprināja Ukrainas kara bēgļu atbalsta pasākumu plānu, kura īstenošanai paredzēts finansējums līdz ap 116 miljoniem eiro. Šis plāns sagatavots, lai nodrošinātu atbalstu kopumā līdz 40 000 Ukrainas civiliedzīvotājiem.

Tāpat valdība iepriekš nolēma, ka, Latvijā ierodoties 30 000 Ukrainas bēgļu, septiņām valstspilsētām vajadzētu uzņemt kopumā 14 876 cilvēkus, no kuriem vairāk nekā puse būtu jāuzņem Rīgai.

Pašvaldībās izmitināmo bēgļu skaits tiktu sadalīts proporcionāli pašvaldību administratīvajās teritorijās deklarēto iedzīvotāju skaitam.

Kopš Krievijas iebrukuma sākuma 24.februārī Ukrainā savas mājas bijuši spiesti pamest miljoniem cilvēku.