Jaunajai ekonomikas ministrei Ilzei Indriksonei (NA) būs jārisina tādi izaicinājumi kā apkures cenas pieaugumu iedzīvotājiem un būvniecības procesa sadārdzināšanās, šodien debatēs par politiķes apstiprināšanu amatā pauda Saeimas deputāti.
Saeima šodien par ekonomikas ministri apstiprināja Nacionālās apvienības (NA) izvirzīto parlamenta deputāti, līdzšinējo Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentāro sekretāri Indriksoni.
"Saskaņas" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs vietnieks Valērijs Agešins debatēs pauda, ka valdošā koalīcija sevi ir izsmēlusi, ko apliecina arī tas, ka Latvija ir trešā nabadzīgākā valsts Eiropas Savienībā ar ienākumu milzīgu nevienlīdzību. Jaunajai ekonomikas ministrei būs jāstrādā, lai visiem iedzīvotājiem būtu nodrošināta atbilstoši dzīves apstākļi nākotnē, pauda opozīcijas politiķis.
EM arī nepieciešams izvērtēt valsts līdzekļu ieguldījumus, tajā skaitā, arī valsts kapitālsabiedrībās, tāpat ciešā sadarbībā ar uzņēmējiem un nozarēm ir jāizveido skaidrs rīcības plāns ekonomikas atveseļošanai, uzsvēra Agešins.
"Konservatīvo" frakcijas vadītājs Krišjānis Feldmans (K) pauda, ka NA Indriksones personā ir izdevies ātri izvirzīt reālistisku kandidātu šim amatam. Jaunā ministre līdz šim ir aktīvi piedalījusies politiķa vadītās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdēs, un Feldmana ieskatā viņai būs visai viegli "ielēkt braucošajā vilcienā" jeb vadīt tautsaimniecības politikas veidošanu EM.
Politiķis uzsvēra, ka nākamā apkures sezona Latvijā būs ļoti smaga, piemēram, "Latvijas gāzes" aprēķini par rudenī gaidāmajām izmaksām daļai iedzīvotāju vairākkārt pārsniedz to summu, ko maksāja par gāzi iepriekšējā periodā. "Tas daudziem liek pārdomāt, kā vispār dzīvot tālāk," akcentēja Feldmans.
Pašlaik strauji jāvirzās uz enerģētiskās neatkarības nodrošināšanu, uzsvēra politiķis. Viņš arī norādīja uz nepieciešamību risināt izaicinājumus būvniecības jomā - ne tikai darbaspēka trūkumu, kas saistīts ar strādājošo atgriešanos mītnes zemē, bet arī ar būvmateriālu cenu pieaugumu. Feldmans skaidroja, ka valsts publiskā sektora pasūtītājiem nepieciešama vienota izpratne attiecībā uz līgumu pārskatīšanu vai laušanu.
Deputāts Kaspars Ģirģens (R) norādīja, ka karma ir skārusi bijušo ekonomikas ministru Jāni Vitenbergu (NA) un tagad arī bijušo deputātu Aivaru Geidānu (K). "Cik skaisti pirms gada tika izplānota šī, teiksim tā, shēma Siguldā, ka Jānis Vitenbergs paliktu tālāk par ekonomikas ministru un izjuktu "KPV LV"," atzīmēja Ģirģens, norādot, ka abi politiķi, kuri šo "shēmu" ir atbalstījuši, ir zaudējuši savus amatus.
Vitenbergs, Geidāns un Ģirģens Saeimā tika ievēlēti no "KPV LV" saraksta.
Politiķis arī norādīja, ka "Republikas" un citi opozīcijas deputāti no pagājušā gada snieguši priekšlikumus par pievienotās vērtības samazināšanu, lai samazinātu iedzīvotāju izmaksas par energoresursiem un primāro pārtiku, taču dzirdīgas ausis šie priekšlikumi nav sasnieguši.
Parlamentārietis Māris Možvillo (PCL) norādīja, ka pēc pieredzes pašvaldību deputāta amatā gan viņš, gan Indriksone zina, kas jāpārdzīvo cilvēkiem, kad viņiem pazūd mājoklis un ienākumi. Tāpēc jaunajai ministrei priekšā ir lieli izaicinājumi, lai palīdzētu iedzīvotājiem, pauda politiķis.
Možvillo ir lielas šaubas, ka "pie esošā lēmuma pieņemšanas tempa un arī ierēdņu darbības ātruma, mēs sasniegsim kaut kādus rezultātus līdz tam brīdim, kad sāksies" no septembra gaidāmā krīzē attiecībā uz apkures izmaksām. Viņš norādīja, ka atbildīgie neesot ne materiāli, ne fiziski gatavi uzstādīt nepieciešamās katlu mājas, kas uzlabotu situāciju apkures jomā. Politiķis arī pārmeta koalīcijai nespēju elektroenerģijai atcelt obligātā iepirkuma komponenti jeb OIK.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāts Viktors Valainis pauda, ka tāpat kā citi kolēģi arī viņš nesaprot, kādēļ Saeimai ir jālemj arī par jauna ekonomikas ministra iecelšanu, ar to saprotot, ka iepriekšējās iekšlietu ministres Marijas Golubevas (AP) demisijai ir bijis pamats, tomēr iepriekšējā ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga (NA) gadījumā to ir grūti atrast.
Valainis pauda, ka ZZS atbalstīs Indriksoni ekonomikas ministra amatam, tādā veidā dodot gan viņai uzticības mandātu arī no opozīcijas puses. Tāpat viņš norādīja, ka frakcija būs atvērta likumdošanas iniciatīvām, dialogam ar Indriksoni tālākajā ministres darbā, jo izaicinājumi EM jomā netrūkst.
Cits ZZS frakcijas deputāts Edgars Tavars norādīja, ka, ja jaunā "Attīstībai/Par!" virzītā iekšlietu ministra Kristapa Eklona gadījumā ministrs pārņem visu mantojumā no iepriekš padarītā, tad Indriksonei situācija ir citāda, jo viņa strādājusi par Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentāro sekretāri.
Neskatoties uz iepriekš jomā pieļautām kļūdām, Tavars pauda cerību par Indriksoni, ka viņas "starta pozīcija" ir labāka nekā priekšgājējam Vitenbergam. Tāpat viņš pauda pārliecību, ka tuvojošās Saeimas vēlēšanas liks sarosīties daudziem politiķiem, īpaši valdības pārstāvjiem, un saprast gaidāmo ekonomisko krīzi, kas saistīta gan ar dzelzs priekškara novilkšanu attiecībās ar Krieviju un Baltkrieviju, gan ārējā parāda pieaugumu, gan enerģētikas jautājumiem. Deputāts sacīja, ka viņa pozitīvais balsojums par Indriksoni ir kā avanss, cerot uz loģisku un saprotošu sadarbību.
Deputāts Ralfs Nemiro (LPV) arī kritizēja Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) lēmumu atbrīvot no darba iepriekšējo ekonomikas ministru Vitenbergu, norādot, ka arguments izvēlēties Vitenbergu atlaist it kā tikai vecuma dēļ esot pret Satversmi, kurā ir aizliegta diskriminācija.
Tāpat viņš pauda uzskatu, ka NA nav šantažējusi Kariņu, liekot no amata atbrīvot Golubevu, ņemot vērā, ka Kariņš pats norādījis, ka būtu atlaidis iekšlietu ministri arī bez NA pieprasījuma. Vienlaikus Nemiro izteica Kariņam kritiku par sacīto, ka Vitenbergu pārāk ietekmējis uzņēmēju lobijs, norādot, ka tā nav bijis.
Tikmēr pie frakcijām nepiederošais Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis arī atzīmēja, ka izaicinājumu darbam šajā nozarē Indriksonei būs daudz. Piemēram, sašķidrinātās dabasgāzes jeb LNG termināļa būvniecības projektā, enerģētikas jomā kopumā, tranzīta nozarē, kas ilgu laiku bijis Latvijas tautsaimniecības mugurkauls, kā arī ekonomiskās atpalicības mazināšana no kaimiņvalstīm Lietuvas un Igaunijas.