Latvijas valstspiederīgo mobilitāte aizvadītā gada laikā ir saglabājusies augsta, šodien, informējot par konsulārā dienesta aktualitātēm, norādīja Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Pelšs.
Viņš atzīmēja, ka ārlietu dienesta nozīmīga darba ikdiena ir saistīta ar konsulārās palīdzības sniegšanu ārkārtas situācijās ārvalstīs nonākušiem Latvijas valstspiederīgajiem.
Pēc Pleša paustā, neskatoties uz Covid-19 pandēmijas izraisītajiem ceļojumu ierobežojumiem, Latvijas valstspiederīgo mobilitāte pēdējā gada laikā ir saglabājusies augsta, un par to liecina divas lietas. Pirmkārt, tas ir ĀM saņemtais lielais pieprasījumu skaits un, otrkārt, Latvijas valstspiederīgajiem ārvalstīs sniegtās konsulārās palīdzības apjoms.
ĀM valsts sekretārs norāda, ka saistībā ar strauji mainīgo situācija pasaulē gan Covid-19 pandēmijas kontekstā, gan arī drošības situācijas izmaiņām pēdējā gada laikā ārlietu dienestam biežāk ir nācies sniegt atbalstu Latvijas valstspiederīgiem, kuri atradās krīzes skartās teritorijās. Krīžu iemesli ir bijuši saistīti gan ar bruņotajiem konfliktiem, gan ar Covid-19 izplatīšanos pagājušajā gadā. Pelšs uzsvēra, ka valstis, kurās konsulārais dienests piesaistīts visvairāk, ir Afganistāna, Etiopija, Maroka un Ukraina.
Viņš akcentēja, ka konsulārā dienesta uzdevums ir ne tikai sniegt palīdzību ārkārtas situācijās, bet arī informēt ceļotājus pirms brauciena, un tādēļ ĀM regulāri organizē informatīvās kampaņas, bet ikdienā izplata "Ceļojumu brīdinājumus" par atsevišķām valstīm, atsevišķām teritorijām, ja ceļotājam var būt kādi draudi vai nepieciešams īpaši uzmanīties.
"Gribu aicināt ĀM "Ceļojumu brīdinājums" ņemt pēc iespējas vērā, jo, lai arī mēs varam būt priecīgi un lepni, kā mums izdevās palīdzēt saviem valstspiederīgajiem krīžu skartajos reģionos, karadarbības skartajās vietās, vismaz daļu no tā varēja novērst, ja tiktu ņemti vērā "Ceļojumu brīdinājumi"," sacīja ĀM valsts sekretārs.
Plešs skaidroja, ka Ukrainas gadījumā pirms karadarbības sākuma konsulārais dienests vairākkārtīgi sūtīja ziņas vismaz tiem Latvijas mobilo operatoru klientiem, kas bija šajā teritorijā, lai tie būtu uzmanīgi un mēģinātu evakuēties, kamēr tāda iespēja bija salīdzinoši vienkārša un ērta.
ĀM valsts sekretārs norādīja, ka konsulārais dienests sniedza visu nepieciešamo palīdzību arī pēc tam Ļvivā. Konsulārā atbalsta funkcija tika sākta kara pirmajās dienās un bija būtisks atbalsta punkts valstspiederīgajiem Ukrainā.
Konsulārā departamenta direktore Agnese Saliņa atzīmēja, ka pagājušajā gadā Latvijas pārstāvniecībās ārvalstīs konsulārā palīdzība tika sniegta gandrīz 1000 gadījumos. Tā bija visdažādākā - aizturētām personām, nāves gadījumos, arī slimnīcās nonākušiem valstspiederīgajiem.
Pēc Saliņas paustā, ja runā tieši par krīžu skartajām teritorijām, tad 27 valstspiederīgajiem tika palīdzēts no šādām vietām izkļūt. Savukārt, runājot par atgriešanās apliecību skaitu, Saliņa norādīja, ka aizvadīto gadu laikā tas ir palicis nemainīgs. Katru gadu tiek izsniegts ap 1000 atgriešanās apliecību, kas nozīmē, ka aptuveni 1000 ārvalstīs esošo Latvijas valstspiederīgo pazaudē dokumentus vai tie tiek nozagti.
Pievēršoties konsulāro pakalpojumu dinamikai, Saliņa skaidroja, ka tā ir mainījusies līdz ar pandēmijas radītajiem ceļošanas ierobežojumiem un karu Ukrainā. Ja pirms diviem gadiem galvenais Latvijas pārstāvniecībās ārvalstīs sniegtais pakalpojums bija vīzu izsniegšana ārvalstniekiem, tad patlaban tiek sniegti dažāda veida pakalpojumi tautiešiem, kas uzturas ārvalstīs.
Konsulārā departamenta direktore norādīja, ka aizvadītajā gadā pakalpojumu skaits ir gandrīz dubultojies, salīdzinot 2020.gadu. Ja 2020.gadā tika sniegti vairāk nekā 62 000 pakalpojumu, aizvadītajā gadā šis skaits pārsniedz jau 100 000.
"Vispieprasītākais pakalpojums patlaban mūsu pārstāvniecībās ir personu apliecinošu dokumentu noformēšana. Aizvadītajā gadā mūsu pārstāvniecībās ārvalstīs ir noformēti un izsniegti nepilni 30 000 dokumentu, kas arī ir liels kāpums, salīdzinot ar 2020.gadu, kad tika apstrādāti tikai 16 000. Patiešām kāpums ir ievērojams. Jāsaka, ka tā tendence saglabājas joprojām, piemēram, šī gada pirmajos četros mēnešos mēs jau esam saņēmuši vairāk nekā 15 000," sacīja Saliņa.
Viņa skaidroja, ka šī iemesla dēļ arī atsevišķas pārstāvniecības ārvalstīs saskaras ar diezgan garām rindām pasu un identifikācijas karšu noformēšanai. Jāņem vērā arī tas, ka Latvijas pārstāvniecības ārvalstīs pieņem apmeklētājus pēc iepriekšēja pieraksta, līdz ar to dokumentu maiņa ir jāplāno laicīgi un jārēķinās ar to, ka vizīte vēstniecībā, iespējams, ir jāpiesaka jau krietnu laiku iepriekš.
Konsulārā departamenta direktore pieskārās arī Latvijas pārstāvniecību ārvalstīs darba izmaiņām, kas arī ir saistītas ar Krievijas izraisīto karadarbību Ukrainā, jo šomēnes tika aizvērtas divas Latvijas pārstāvniecības Krievijā - Ģenerālkonsulāts Sanktpēterburgā un konsulāts Pleskavā. Vēstniecība Maskavā turpina darbu un pilnā apjomā nodrošina gan konsulāros pakalpojumus, gan konsulāro palīdzību. Jārēķinās vienīgi ar to, ka tagad līdz vēstniecībai Maskavā būs jāmēro tālāks ceļš.
Pēc Saliņas paustā, vēstniecība Maskavā norāda, ka patlaban ir vērojams darba pieaugums, kas ir saistāms gan ar divu pārstāvniecību aizvēršanu, gan arī ar to, ka novērota pastiprināta Krievijas pilsoņu interese par izceļošanu no Krievijas.
"Lai arī patlaban vīzu pieteikumu pieņemšana uz nenoteiktu laiku ir pārtraukta, izņemot humānus gadījumus, tomēr vēstniecība saskaras ar dažādiem pieprasījumiem, ar interesentu zvaniem, e-pasta vēstulēm. Tā, piemēram, martā vien tika saņemti ap 2000 e-pasta vēstuļu ar visdažādākajiem jautājumiem," sacīja Konsulārā departamenta direktore.
Tāpat viņa akcentēja, ka aizvadītajā gadā ir notikušas pozitīvas izmaiņas Latvijas pārstāvniecību darbā un tā ir Latvijas vēstniecības atvēršana Austrālijā. Pilnā apjomā tiek sniegti konsulārie pakalpojumi, palīdzības sniegšana. Saliņa uzsvēra, ka tā ir laba ziņa gan Latvijā esošajiem, gan arī tautiešiem Austrālijā.