Plāno par 30 dienām pagarināt valsts atbalstu Ukrainas bēgļiem

 
©Dmitrijs Suļžics / F64

Par 30 dienām plānots pagarināt iespēju Ukrainas iedzīvotājiem saņemt valsts atbalstu ēdināšanai un izmitināšanai, paredz otrdien valdībā atbalstītie grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā.

Kā pēc valdības sēdes žurnālistiem norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), valdība aicinās Saeimu attiecināt grozījumus ar termiņu jau no šodienas, lai nerastos pārrāvumi finansējuma piešķiršanā.

"Tas ir nepieciešams kā pārejas posms, lai nebūtu tā neskaidrība. Lielā mērā, cik esmu runājis ar pašvaldību vadītājiem, viss notiek. Tā pāreja no viesnīcām uz cilvēku mājokļiem vai uz pašvaldību iestādēm - tas jau notiek. Atsevišķos gadījumos ir sarežģījumi, kuri vēl ir jāveic, un tāpēc mēs pieņēmām lēmumu virzīt šo likumu grozījumu, ka vēl par 30 dienām šo pagarina," sacīja premjers.

Paredzēts, ka primāri sniedzamā atbalsta saņemšanas iespēja par papildu periodu līdz 30 dienām attieksies uz tiem Ukrainas iedzīvotājiem, kuri iepriekš noteiktajam 90 dienu primāri sniedzamajam atbalstam ir pieteikušies, saņem to vai jau ir saņēmuši līdz 31.maijam.

Tas nozīmē, ja Ukrainas civiliedzīvotājam primāri sniedzamā atbalsta saņemšanas periods - 90 dienas - iestājās, piemēram, 25.maijā vai jebkurā citā datumā līdz 31.maijam, persona nepieciešamības gadījumā varēs turpināt to saņemt vēl 30 dienas, skaitot no nākamās dienas pēc 90.dienas iestāšanās, skaidro ministrijā.

Savukārt Ukrainas civiliedzīvotāji, kuri piesakās primāri sniedzamajam atbalstam - izmitināšanas un pārtikas nodrošināšanai - no 1.jūnija saņems atbalstu par izmitināšanu līdz 90 dienām, bet pārtikai - līdz 30 dienām.

Preses konferencē pēc valdības sēdes labklājības ministrs Gatis Eglītis (K) atzīmēja, ka koalīcijas formātā panākta vienošanās par Ukrainas iedzīvotāju atbalsta pasākumiem, proti, pagarināt atbalstu vēl par 30 dienām - no 90 dienām uz 120 dienām. Viņš akcentēja, ka tas noņem lielu spriedzi, kas aizvadīto dienu laikā jaušama gan no nevalstisko organizāciju puses, gan no pašvaldību puses.

EM likumprojekta anotācijā norāda, ka šim mērķim būs nepieciešams papildu finansējums līdz 8,475 miljoniem eiro, tostarp līdz 5,085 miljoniem eiro izmitināšanai un līdz 3,39 miljoniem eiro ēdināšanai. Finansējumu plānots piešķirt no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka šāds risinājums atbalstīts 23.maija Attīstības komitejas sēdē.

Kariņš pēc valdības sēdes žurnālistiem norādīja, ka valdība jau iepriekš lēmusi, ka Latvija plāno pakāpeniski atteikties no nodokļu maksātājiem dārgās pieejas Ukrainas bēgļu atbalsta jautājumos.

"Šajā procesā vairums gadījumu pašvaldības kopā ar Iekšlietu ministriju lieliski tiek galā un tiek atrisināti jautājumi, kā pārvietos no viesnīcas dzīvošanas uz kaut ko pastāvīgāku. Bet atsevišķos gadījumos ir bijušas neskaidrības, un tikai, jo šī neskaidrība ir, mēs pagarinām uz 30 dienām [atbalstu]," sacīja premjers.

Vienlaikus ar grozījumiem arī plānots atļaut atlīdzību par brīvprātīgu Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu saņemt arī juridiskām personām, lai palīdzētu segt saistītās izmaksas. Likumprojekts paredz noteikt, ka arī juridiska persona, kura sev piederošā mājoklī bez maksas izmitina vienu vai vairākus Ukrainas civiliedzīvotājus, ir tiesīga saņemt atlīdzību ar izmitināšanu saistītu papildu izmaksu kompensēšanai.

Lai grozījumi stātos spēkā, tie vēl jāapstiprina Saeimai.

Kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā līdz šim Latvijā reģistrēts 29 971 Ukrainas civiliedzīvotājs, bet 24 098 bēgļiem izsniegti uzturēšanās dokumenti ar tiesībām uz nodarbinātību, liecina jaunākā Iekšlietu ministrijas (IeM) apkopotā informācija.

Valdība nesen apstiprināja Ukrainas kara bēgļu atbalsta pasākumu plānu, kura īstenošanai paredzēts finansējums līdz 116,277 miljoniem eiro. Šis plāns sagatavots, lai nodrošinātu atbalstu kopumā līdz 40 000 Ukrainas civiliedzīvotājiem.

Tāpat valdība iepriekš nolēma, ka, Latvijā ierodoties 30 000 Ukrainas bēgļu, septiņām valstspilsētām vajadzētu uzņemt kopumā 14 876 cilvēkus, no kuriem vairāk nekā puse būtu jāuzņem Rīgai.

Pašvaldībās izmitināmo bēgļu skaits tiktu sadalīts proporcionāli pašvaldību administratīvajās teritorijās deklarēto iedzīvotāju skaitam.

Kopš Krievijas iebrukuma sākuma 24.februārī Ukrainā savas mājas bijuši spiesti pamest miljoniem cilvēku.