Kuras mājas Latvijā ir teroristu drošas? Skaidro eksperts

 
©Ekrānuzņēmums

Aizsardzības ministrija (AM) izdotajā bukletā “72 stundas. Kā rīkoties krīzes gadījumā” apkopota informācija, kā cilvēkiem rīkoties dažādu dabas katastrofu, pandēmiju un citu krīžu apstākļos. Šogad buklets papildināts ar jaunu informāciju par pareizu rīcību aviācijas vai artilērijas uzbrukumu gadījumos, ziņo portāls "LSM".

Krīzes situācijā atbildīgie dienesti informēs par aviācijas vai artilērijas uzbrukumu draudiem. Skanēs gan trauksmes sirēnas, gan radio un televīzija vēstīs par pareizu rīcību šādā situācijā.

Ja uzbrukuma brīdī cilvēks atrodas ārpus telpām, tad pirmais solis būtu meklēt iespēju iekļūt kādā ēkā, vislabāk pagrabā. Ja šādu iespēju nav, tad jāmēģina atrast cita drošāka vieta.

“Ja jūs atrodaties ārpus telpām, tad ieteicams ir ieņemt tuvāko aizsegu, aiz mašīnām vai māju pagalmos. Labāk izvēlēties tieši mūra ēkas, un jūs būsiet pasargāti no šķembām,” norādīja Zemessardzes 1. Rīgas brigādes kapteinis Oskars Rozenbilds.

Uzbrukuma gadījumā ieteicams nogulties uz zemes un centies pasargāt galvu. Meklējot patvērumu, jāpārvietojas lēnām un lienot vai ar īsiem pārskrējieniem. Īpaši jāuzmanās no tuvumā esošo māju logiem un veikalu skatlogiem.

“Mēs zinām, ka stikla šķembas arī ikdienā var radīt diezgan lielas traumas, nav pat vajadzīgs aviācijas uzlidojums. Stikls ir ass un var radīt dziļas brūces un ļoti nepatīkamus savainojumus,” sacīja AM parlamentārā sekretāre Baiba Bļodniece.

Ja cilvēks atrodas iekštelpās, tad jārēķinās, ka Latvijā ēkas būvētas miera laikiem, nevis karam.

“Sākot no 2015. gada ir spēkā normatīvs, kas nosaka progresīvo sabrukumu. Tas gan pamatā ir pret terorisma riskiem domāts. Mājas, kas būvētas pēc 2015. gada, var teikt, ka ir teroristu risku drošas. Ja tās apšaudīs, tad tās izturēs kādu brīdi. Bet tas nav tā, ka tajā var droši dzīvot un nekur neslēpties,” pastāstīja Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvniecības inženierzinātņu fakultātes dekāns Mārtiņš Vilnītis.

Tas nozīmē, ka šādas ēkas nesabruks kā kāršu namiņi. Tikmēr vecākas būves, tajā skaitā padomju laikos celtie daudzdzīvokļu nami, nebūs tik droši. Uzbrukuma gadījumā nekavējoties jādodas uz pagrabu.

“Visdrošākais ir jebkurš pagrabs. Vienalga, cik tas ir aprīkots vai nav aprīkots.

Mēs redzam, ka Ukrainā jebkurš pagrabs glābj dzīvības. Jāapzina šie pagrabi, jāzina, kur ir atslēgas, jāskatās, lai tie nebūtu aizkrāmēti, lai tur būtu ūdens un iespēja cilvēkiem palikt,” norādīja civilās aizsardzības eksperts Romualds Ražuks.

Uzbrukuma gadījumā derēs pagrabi gan daudzdzīvokļu mājās, gan privātmājās. Ja pagraba nav vai tajā nav iespējams iekļūt, tad jāievēro vismaz divu sienu princips. Proti, iekštelpās jāmeklē patvērums kā minimums divu sienu attālumā no ārsienas. Tas sniegs papildu aizsardzību un pasargās no triecienviļņa un šķembām.