Valdība KNAB priekšnieka amatā virza Jēkabu Straumi [papildināts]

 
©Vladislavs Proškins/F64

Valdības darba kārtībā šodien bija iekļauts jautājums par Jēkaba Straumes apstiprināšanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amatā uz otro piecu gadu termiņu, tomēr partija "Konservatīvie" ir paziņojusi, ka rosinās valdību lēmumu nepieņemt, bet tā vietā rīkot jaunu konkursu uz šo amatu.

J. Bordāns valdības sēdē kritizēja J. Straumes līdzšinējo darbu KNAB priekšnieka amatā. "Mēs pērn pacēlām milzīgu algu šim amatam, bet rezultātus neprasam," valdības sēdē sacīja J. Bordāns. Savukārt aizsardzības ministrs Artis Pabriks uzsvēra, ka viņam neesot nekādu iebildumu pret J. Straumes darbu.

Valdības sēdē pret Straumes atbalstīšanu balsoja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (K), satiksmes ministrs Tālis Linkaits (K) un labklājības ministrs Gatis Eglītis (K).

Valdības vairākums tomēr lēma par labu Straumes kandidatūrai. Gala vārdu teiks Saeima.

Bordāns argumentēja, ka pret Straumi nevēršoties, tomēr konkursa komisija ir lēmusi par viņu kā vienīgo alternatīvu bez iespējām izvērtēt daudzus pretendentus un neskatoties, ka ir citi risinājumi.

Ģenerālprokurors Juris Stukāns valdības sēdē norādīja, ka konkursa procedūra tika ievērota un konkursā piedalījās arī novērotāji, kas neizteica būtiskus iebildumus.

Stukāns esot izrunājies ar prokuroriem, kuri pārauga KNAB darbu. Viņi norādījuši uz pozitīviem virzieniem un daudzām pārmaiņām KNAB darbā, līdz ar to no prokuratūras puses nav iebildumi pret Straumi. Vienlaikus Stukāns nenoliedza, ka vēlētos daudz redzamākus KNAB rezultātus.

Labklājības ministrs Eglītis valdības sēdē arī pauda nožēlu, ka uz tik atbildīgu amatu ir tikai viens kandidāts, kas kvalificējies nepieciešamajiem kritērijiem. Arī satiksmes ministrs un vēl viens "Konservatīvo" pārstāvis Linkaits pievienojās Bordāna viedoklim.

Citi ministri savu viedokli nepauda, izņemot aizsardzības ministru Arti Pabriku (AP), kurš īsi norādīja, ka viņam ir bijusi laba darba pieredze ar Straumi iepriekšējā amatā, kad viņš strādājis Aizsardzības ministrijas paspārnē esošajā Militārās izlūkošanas un drošības dienestā. Ņemot vērā minēto, Pabriks neredzot problēmas Straumes virzīšanā apstiprināšanai Saeimā.

Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis valdības sēdē uzsvēra, ka kandidāts ir izraudzīts atklātā konkursā. Atbildot uz Bordāna komentāru par kandidātu skaitu šajā konkursā, Valsts kancelejas direktors pauda, ka tas, cik kandidātu piesakās, ne vienmēr definē konkursa kvalitāti.

Piemēram, 2017.gadā uz KNAB vadītāja amatu pirmajā konkursā saņemti desmit pieteikumi, no kuriem nevienu komisija neatbalstīja, jo kandidāti neatbilda prasībām. Arī otrajā konkursā toreiz pieteikušies deviņi pretendenti, tomēr tikai divi no viņiem atbilduši prasībām.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka viņam ar Straumi bijusi laba sadarbība. Tāpat viņš pauda savu uzticību konkursa komisijas locekļu profesionalitātei, virzot Straumi pārvēlēšanai KNAB priekšnieka amatā.

Reizē arī premjers komentēja tieslietu ministra pausto par iespēju mainīt šāda veida, īpaši atbildīgu, amatu konkursu kārtību, proti, nosakot kandidātiem pilnvaras uz septiņiem gadiem bez iespējas tikt pārvēlētiem atkārtoti. Kariņš skaidroja, ka šāda sistēma varētu izskaust "politikas elementu" no procedūras, tomēr tas "nav šodienas jautājums".

Portāls NRA jau rakstīja, ka konkursā uz KNAB priekšnieka amatu atkārtoti uzvarējis Straume. Straumi par uzvarētāju konkursa komisija atzinusi vienbalsīgi. Konkursā bija pieteicies vēl viens pretendents, tomēr šis kandidāts nemaz neatbilda kritērijiem amatam. Šim kandidātam nebija vajadzīgās izglītības, kā arī svešvalodu zināšanu.

Valdība jau pagājušajā nedēļā bija plānojusi lemt par Straumi, tomēr jautājums tika atlikts, ņemot vērā "Konservatīvo" iebildumus.

Šonedēļ pēc koalīcijas partiju sanāksmes "Konservatīvo" līderis Jānis Bordāns (K) paziņoja, ka partija rosinās rīkot jaunu konkursu uz minēto amatu.

Pēc politiķa vārdiem, tik atbildīgam amatam nepieciešams kandidāts, kurš izvēlēts "īstā konkursā", kurā pieteikušies vismaz desmit pretendenti. Šopavasar rīkotajā konkursā uzvarēja līdzšinējais KNAB vadītājs Straume, kurš bija viens no diviem kandidātiem, turklāt otrs nemaz neatbilda izvirzītajiem kritērijiem.

Likums paredz, ka priekšnieku ieceļ amatā uz pieciem gadiem Saeima pēc Ministru kabineta ieteikuma, tāpēc galavārds būs jāsaka parlamentam.

Straume sāka vadīt KNAB 2017.gada jūnijā pēc uzvaras iepriekšējā šī amata konkursā. Pirms tam Straume vairāk nekā 16 gadus strādājis Militārās izlūkošanas un drošības dienestā, no tiem desmit gadus - pārvaldes priekšnieka amatā. Pirms tam strādājis Valsts policijas Organizētās noziedzības un apkarošanas birojā.