No šodienas ir pārtraukts elektroenerģijas imports no Krievijas uz Baltijas valstīm un Somiju. Tirdzniecība ir apstājusies uz Krievijas-Latvijas, Kaļiņingradas-Lietuvas un Krievijas-Somijas robežām, caur kurām līdz šim notika Krievijas elektroenerģijas komerciālais imports, informēja AS "Augstsprieguma tīkls".
"Tas nozīmē, ka Krievijas elektroenerģija vairs nenonāk ne tikai Baltijas valstīs, bet arī visā vienotajā Eiropas elektroenerģijas tirgū. Krievijas elektroenerģijas importa pārtraukšana nav ietekmējusi Baltijas energosistēmas paralēlo sinhrono darbu ar Krievijas energosistēmu - Baltijas energosistēmas joprojām tehniski ir savienotas ar Krievijas energosistēmu", skaidro AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) valdes loceklis Gatis Junghāns.
Krievijas energouzņēmuma Inter RAO grupas uzņēmums Latvijā ir informējis AST, ka pārtrauc elektroenerģijas piegādes no Krievijas sakarā ar to, ka elektroenerģijas birža Nord Pool ir apturējusi Inter RAO grupas uzņēmumu tirdzniecību norēķinu risku dēļ.
Importa pārtraukšana neietekmēs elektroapgādes nodrošinājumu Baltijā, jo jau kopš 3. marta Baltijas elektroenerģijas importa jauda no Krievijas ir ierobežota 300 MW apmērā, attiecīgi nosakot atsevišķi ierobežojumu 150 MW apmērā uz Krievijas-Latvijas robežas un 150 MW apmērā uz Kaļiņingradas-Lietuvas robežas. Baltijas valstu pārvades sistēmas operatori - Latvijas AS "Augstsprieguma tīkls", Lietuvas "Litgrid" AB un Igaunijas "Elering" AS ierobežojumus noteica, lai mazinātu iespējamo negatīvo ietekmes risku uz Baltijas elektroenerģijas pārvades sistēmu darbības drošumu un stabilitāti. Savukārt kopš maija sākuma elektroenerģijas imports no Krievijas uz Latviju faktiski nav noticis.
Pēdējos gados no Krievijas Baltijā importētās elektroenerģijas daudzums ir samazinājies un vairs nav kritisks Baltijas elektroapgādei. 2021. gadā Krievijas elektroenerģijas imports Baltijā bija 16% no patēriņa Baltijā, savukārt 2022. gadā līdz 21. maijam no Krievijas tika importētais elektroenerģijas daudzums bija vairs tikai 10% no Baltijas patēriņa. Krievijas elektroenerģiju iespējams aizstāt ar piegādēm no Eiropas, tajā skaitā Baltijas elektroenerģijas ražotājiem.
Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades sistēmu operatori pēdējos gados ir spēruši nozīmīgus soļus, lai integrētu Baltijas valstis Eiropas elektroenerģijas sistēmā. Baltijas energosistēmai šobrīd ir četri starpsavienojumi ar Eiropas energosistēmām ar kopā uzstādīto jaudu 2200 MW, kas atbilst pusei no Baltijas elektroenerģijas maksimālās patēriņa jaudas ziemā. Papildus starpsavienojumu infrastruktūras izbūvei pārvades sistēmas operatori ir integrējuši Baltijas valstu elektroenerģijas tirgu vienotajā Eiropas elektroenerģijas biržu sistēmā, tādējādi nodrošinot piekļuvi milzīgajam Eiropas elektroenerģijas tirgum.
Baltijas valstu energosistēma joprojām ar desmit 330 kV elektropārvades līnijām ir savienota ar apvienoto Krievijas energosistēmu. Krievijas elektroenerģijas importa pārtraukšana neietekmē Baltijas energosistēmas paralēlo darbu ar Krievijas energosistēmu. Paralēlais darbs visu iesaistīto valstu energosistēmām nodrošina sistēmas darbībai nepieciešamās elektroenerģijas tehniskās tranzīta plūsmas un balansēšanu.
Baltijas valstu un Polijas elektroenerģijas pārvades sistēmu operatori pašlaik turpina ieviest vērienīgu projektu kopumu, lai sagatavotu Baltijas valstu energosistēmu atvienošanai no Krievijas energosistēmas un pastāvīgai sinhronizācijai ar Kontinentālās Eiropas energosistēmu 2025. gadā.