Kāpēc saskata vajadžibu apspriest pārmaiņas sodos par deputātu ētikas pārkāpumiem?
Patlaban Saeimas deputāta ētikas kodeksā paredzētie sodi nesniedz gaidīto efektu uz atsevišķiem tautas kalpiem, tāpēc, drīzāk ir nepieciešams apspriest pārmaiņas sodu veidos, piektdien forumā par kodeksa vispārīgo tvērumu un trūkumiem norādīja Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētāja Janīna Kursīte-Pakule (NA).
Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO) rekomendāciju novērtēšanas kārtā ziņojumā 2019.gadā norādīts, ka attiecībā uz kodeksu Latvija nav ievērojusi divas 2012.gadā izteiktās rekomendācijas, proti, pārskatīt un atjaunot kodeksu un papildināt to ar praktiskiem pasākumiem, lai nodrošinātu adekvātas ētikas un korupcijas novēršanas vadlīnijas un atbalstu deputātiem, skaidroja Kursīte-Pakule.
GRECO jau 2012.gadā secināja, ka kodekss ir pārāk abstrakts un Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai ir nepieciešama lielākā loma lietu ierosināšanas kontekstā un nepieciešamas deputātu apmācības. Šis 2012.gadā izteiktais secinājums patiešām bija pamatots, jo kopš kodeksa pieņemšanas 2006.gadā līdz rekomendāciju izstrādei 2012.gadā katrā parlamenta sasaukumā par kodeksa pārkāpumiem sodīti vien daži deputāti.
Kursīte-Pakule skaidroja, ka vienlaikus GRECO nav ņēmusi vērā, ka kopš 2012.gada situācija ir kardināli izmainījusies. Patlaban deputāti regulāri raksta iesniegumus par citu deputātu kodeksa iespējamiem pārkāpumiem. Tas apliecina, ka deputāti pārzina kodeksu un arī prot to piemērot iespējami plašākā gadījumu skaitā, līdz ar to liekot deputātiem būt sevišķi atbildīgiem par savu rīcību.
"Ir bijuši atsevišķi gadījumi, kad ētikas komisija, uzklausot apsūdzētā deputāta skaidrojumu par radušos situāciju un nereti arī viņa atvainošanos, lietu pat neierosina, kas nebūt nenozīmē, ka kodeksa mērķis nebūtu sasniegts, ja vien par mērķi neuzskata formālu sodu jebkurā gadījumā bez paša deputāta izpratnes par izdarīto," norādīja parlamentāriete.
Pēc viņas paustā, sodīšana diez vai var būt pašmērķis, daudz svarīgāk, viņasprāt, ir izpratnes iegūšana, kas ir vai nav ētiski.
Kursīte-Pakule norādīja, ka Saeimā ir izstrādāts, bet uz priekšu nevirzījies priekšlikums Saeimas Kārtības rullī, kas parlamentā pieņemts pirmajā lasījumā. Priekšlikums ir papildināt Kursītes-Pakules vadītās komisijas kompetenci ar tiesībām ierosināt kodeksa pārkāpuma lietu, komisijai pašai negaidot sūdzības no malas.
"Te jānorāda, ka situācija ir atrisinājusies dabiskā veidā. Tā kā katrs ētikas komisijas loceklis ir individuāli tiesīgs šādu iesniegumu iesniegt, tad vai nu pēc savas iniciatīvas, vai, kas arī samērā bieži notiek, saņemot iedzīvotāju sūdzības par novērotajiem gadījumiem, paši komisijas deputāti nebūt ne neizvairās rakstīt iesniegumus izskatīšanai savā vārdā," norādīja parlamentāriete.
Domājot par iespējamām izmaiņām ētikas kodeksa pārkāpuma normās, drīzāk, deputātes ieskatā, būtu nepieciešamas pārmaiņas sodu veidos. Patlaban bargākais iespējamais sods ir izslēgšana no sešām Saeimas sēdēm un tas uz atsevišķiem deputātiem nesniedz gaidīto efektu.
Komisijas vadītāja pauda cerību, ka vēl no kādām šīs sesijas komisijas sēdēm izdosies ierosināt diskusiju par varbūtējām izmaiņām soda veidos.
Kursīte-Pakule atgādināja, ka otrā GRECO rekomendācijā rosināts attīstīt un precizēt Saeimas darbības kārtību tā, lai nodrošinot kodeksa ievērošanu un novēršot interešu konfliktu, šī kārtība darbotos proaktīvi un efektīvi.
Ievērojot to, ka komisija arvien biežāk sāk piemērot patlaban spēkā esošo kodeksa bargāko soda veidu - izslēgšana no sešām Saeimas plenārsēdēm - patlaban radies jautājums, vai pirms desmit gadiem izteiktā rekomendācija būtu uzturama kā nepieciešama ieviešanai. Vienlaikus deputāte atgādināja, ka 13.Saeimā jau vien ir bijuši 32 deputātu iesniegumi un šķiet, ka tas vēl nav galarezultāts.
2019.gadā veiktie GRECO secinājumi par 2012.gadā izteikto rekomendāciju ieviešanas gaitu ir diezgan abstrakti.
"Varbūt maldos, bet šķiet, ka GRECO nav iepazinusies ar to situāciju, kas 2019.gadā jau bija mainījusies, kad deputātu izpratne par kodeksa jūtami palielinājusies. Turklāt, ja GRECO rekomendāciju izteikšanas mērķis ir korupcijas novēršanas deputātu darbībā, tad nav saprotams, kā tieši šīs konkrētās desmit gadus vecās rekomendācijas varētu mazināt korupcijas riskus, ja pati smagākā atbildības forma - kriminālatbildība - jau paredz bargus cietumsodus," uzsvēra komisijas vadītāja.
Nobeigumā deputāte norādīja, ka kodekss nevar pabūt pašmērķīgs iebiedēšanas līdzeklis, kurā būtu aprakstīti visi iespējamiem pārkāpuma veidi un piemērojamie sodi.