Rinkēvičs aicina Eiropas Padomi izpētīt veidus, kā Krieviju saukt pie atbildības par Ukrainā pastrādāto

 
©Dmitrijs Suļžics/F64

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) aicinājis Eiropas Padomi izpētīt efektīvus veidus, kā saukt Krieviju pie atbildības par Ukrainā pastrādātajiem pārkāpumiem un noziegumiem un uzsvēris, ka parlamentārās asamblejas priekšlikums izveidot "ad hoc" tribunālu varētu būt viens no turpmākajiem virzieniem.

Kā informēja Ārlietu ministrijā (ĀM), piektdien Rinkēvičs Itālijas pilsētā Turīnā piedalījās Eiropas Padomes Ministru komitejas 132.sesijā.

Ministrs uzsver, ka tikšanās notiek laikā, kad tiek apdraudētas Eiropas Padomes vērtības, principi un standarti. Patlaban, pēc Rinkēviča paustā, tie ir jāaizsargā vairāk nekā jebkad agrāk.

Viņš akcentē, ka Krievijas neizprovocētā un nepamatotā agresija pret Ukrainu ir uzbrukums visiem starptautiskajiem likumiem. Ministrs norāda, ka Latvija stāv līdzās Ukrainai, aizstāvot tās brīvību, suverenitāti un Ukrainas demokrātisko nākotni.

"Mēs palīdzam un palīdzēsim arī turpmāk Ukrainai un ukraiņu tautai visos iespējamos veidos. Latvija atkārtoti pauž visstingrāko nosodījumu Krievijas militārajai agresijai pret Ukrainu, uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un civilajai infrastruktūrai," pauda Rinkēvičs.

Viņš uzskata, ka Eiropas Padomē nav vietas deputātiem no valsts, kas nelikumīgi iebrūk suverēnā valstī un izdara šausminošus kara noziegumus. "Izslēdzot Krieviju no organizācijas, mēs parādījām savu apņēmību un atjaunojām savu uzticamību Eiropas Padomes principiem," pārliecināts ministrs.

Uzrunā ārlietu ministrs arīdzan norādīja, ka Eiropas Padomei ir jāpalīdz Ukrainai atjaunot tās nākotni, jāpalīdz Ukrainai kļūt par Eiropas Padomes Attīstības bankas dalībvalsti.

Rinkēvičs vērsa klātesošo uzmanību, ka šogad aprit 25 gadi, kopš Latvija ratificēja Eiropas Cilvēktiesību konvenciju. Latvija ir iecerējusi sniegt brīvprātīgu ieguldījumu Eiropas Cilvēktiesību tiesas darba atbalstam. Tāpat Latvija gatavojas prezidentūrai Ministru komitejā 2023.gadā, tādējādi turpmāk notiks darbs nacionālo un stratēģisko Padomes prioritāšu saskaņošanā.

"Mēs esam apņēmušies stiprināt un aizsargāt demokrātiju, plašsaziņas līdzekļu brīvību, pilsonisko sabiedrību un tiesiskumu. Mēs atbalstīsim Eiropas Padomes reformu procesu. Šis ir pagrieziena brīdis Eiropas Padomē. Skaidrs skatījums uz organizācijas lomas palielināšanos ir iespējamā samita priekšnoteikums. Vienlaikus mums ir jānovērš budžeta spiediens, ko padziļinājusi Krievijas izslēgšana no Eiropas Padomes," akcentē Latvijas ārlietu ministrs.

Eiropas Padomes ministru komitejas 132.sesijas laikā Latvijas ārlietu ministrs parakstīja Eiropas konvenciju par diplomātisko aģentu vai konsulāro amatpersonu veiktās dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu. Ar Konvenciju izveidotā starptautiskā sadarbības platforma nodrošina vienotu tiesisku ietvaru un sekmē publisko dokumentu apriti tās dalībvalstu starpā, novēršot administratīvos šķēršļus.

Konvenciju patlaban ir ratificējušas 25 valstis - Austrija, Beļģija, Kipra, Čehija, Igaunija, Francija, Vācija, Grieķija, Īrija, Itālija, Lihtenšteina, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Portugāle, Moldova, Rumānija, Spānija, Zviedrija, Šveice, Turcija, Apvienotā Karaliste un Krievija.