No tautsaimniecības viedokļa šobrīd nav labākais laiks ekonomikas ministra maiņai, atzīst banku analītiķi.
"Ja noliekam politiskos motīvus malā, tad no tautsaimniecības viedokļa šis noteikti nav labākais laiks ekonomikas ministra maiņai, jo var nozīmēt, ka risinājumu meklēšana un lēmumu pieņemšana vēl vairāk nobīdās laikā," saka "Swedbank" galvenās ekonomistes Latvijā vietas izpildītāja Agnese Buceniece.
Vienlaikus viņa atzīmēja, ka tādējādi lēmumus ministra amatam virzīt ministrijas parlamentāro sekretāri Ilzi Indriksoni (NA), no darbu nepārtrauktības viedokļa, noteikti ir vērtējams atzinīgi.
Buceniece arī norādīja, ka, ņemot vērā virkni izaicinājumu ekonomikā - energoresursu pieejamība, augstās cenas, tirdzniecības partneru maiņa un dažādu izejvielu pieejamība - visai valdībai, īpaši Ekonomikas ministrijai, šobrīd darba netrūkst.
"Svarīgi ir pēc iespējas ātrāk izstrādāt mērķētus atbalsta pasākumus iedzīvotājiem un uzņēmumiem, iespēju robežās rast alternatīvas Krievijas gāzei un jādomā, kā nodrošināt aiziešanu no vienotā elektroenerģijas tīkla ar Krieviju. Pēdējā pusotra gada laikā bijušas vairākas epizodes, kur būtu gribējies, lai valdības lēmumi tiktu pieņemti ātrāk. Partiju ķīviņi noteikti nepalīdz," pauda "Swedbank" galvenās ekonomistes Latvijā vietas izpildītāja.
Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš atzīmē, ka ekonomikas ministra nomaiņai nebija objektīvas nepieciešamības - šajā gadījumā tas ir politisks process.
Viņš arī norādīja, ka ekonomikā šobrīd liels izaicinājums ir energoresursu cenu kāpums un Latvijas enerģētiskās neatkarības stiprināšana, kas ir ekonomikas ministrijas atbildības joma un valsts svarīgākā īstermiņa prioritāte. "Protams, ierēdņi nodrošinās šo darbu nepārtrauktību, taču ministra maiņa šobrīd diez vai palīdzēs ar šo uzdevumu realizāciju un var radīt kādus negaidītus riskus," sacīja Āboliņš.
Savukārt "SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norādīja, ka situācijai ir zināmas līdzības ar iepriekšējiem diviem gadiem, kad vasaras periodā bija ļoti nopietni jāsagatavojas gaidāmajiem izaicinājumiem rudenī, taču šoreiz risināmo jautājumu klāsts ir vēl sarežģītāks gan risināmo jautājumu, gan priekšvēlēšanu apstākļu dēļ.
"Tas, ka amatu ieņems parlamentārā sekretāre varētu būt priekšrocība, ka līdzšinējās ministrijas iestrādes varētu turpināties ar mazākiem pārrāvumiem, bet rezultātus noteiks gan pašas ministres profesionalitāte, sagatavojot risinājumus, gan prasme par tiem pārliecināt pārējos kolēģus valdībā," pauda Gašpuitis.
Viņš arī norādīja, ka primārie jautājumi tuvākajiem mēnešiem ir enerģijas pietiekamības un cenas jautājumi, kā arī sagatavoties dažādiem attīstības scenārijiem, izstrādājot nepieciešamo atbalstu uzņēmējiem. Paātrināt un iekustināt energotaupības pasākumus, optimizējot birokrātiju un nodrošināt būvniecības nozares spēju turpināt publiskos projektus. Būtiski būtu pārskatīt arī vispārējo pieeju kā tiek īstenoti siltināšanas un energoefektivitātes politika.
Jau vēstīts, ka valdošajā koalīcijā ietilpstošā Nacionālā apvienība (NA) saistībā ar situāciju 9. un 10.maijā pie padomju pieminekļa Pārdaugavā pieprasīja nu jau bijušās iekšlietu ministres Marijas Golubevas (AP) demisiju. NA draudēja, ka gadījumā, ja Golubeva paliks amatā, NA ministri pametīs valdību.
Savukārt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) apvienības "šantāžas mēģinājuma" dēļ pieprasīja amatu atstāt arī ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam (NA). Kariņš trešdien, 18.maijā, parakstīja rīkojumu par Vitenberga demisiju.
NA pavēstījusi, ka ekonomikas ministra amatam virzīs Ekonomikas ministrijas parlamentāro sekretāri Ilzi Indriksoni.
