Aptauja: vai iedzīvotāji būtu gatavi aizstāvēt Latviju militāra uzbrukuma gadījumā?

Starp iemesliem, kas varētu kavēt aizstāvēt valsti, tiek minēts zināšanu un prasmju trūkums, bailes par ģimenes drošību, zemā uzticēšanās valsts institūcijām, neapmierinātība ar valsts līdzšinējo attīstību, uzskats, ka civiliedzīvotāju iesaiste nemainīs militārā uzbrukuma gaitu, kā arī patriotisma trūkums.

Salīdzinājumā ar 2020.gada Nacionālās aizsardzības akadēmijas veikto pētījumu "Latvijas sabiedrības griba aizstāvēt valsti", par gandrīz 20% pazeminājies to iedzīvotāju skaits, kuri ir gatavi pretoties agresoram ar ieročiem rokās, kā arī nedaudz samazinājies to iedzīvotāju skaits, kuri būtu gatavi aizstāvēt valsti nemilitārā veidā.

"Tendence iedzīvotāju vēlmē aizsargāt valsti militārā veidā ir satraucoša, it īpaši šajos ģeopolitiskajos apstākļos. Kā to pierāda Ukrainas spēja stāties pretim Krievijas agresijai, valsts efektīva aizsardzība ir atkarīga no tās iedzīvotāju saliedētības, vēlmes un spējas to aizstāvēt," pauž "PRO platformas" pārstāvis Andris Sprūds.

Pēc viņa paustā, tāpēc tagad būtu nepieciešams veicināt iedzīvotāju iesaisti un zināšanas par valsts aizsardzību, domājot par visaptverošiem risinājumiem un uzlabojumiem esošajā sistēmā, lai stiprinātu sabiedrības drošību un valsts aizsardzību.

Pētījumā arī secināts, ka militāra uzbrukuma gadījumā ar ieročiem rokās Latviju visvairāk būtu gatavi aizstāvēt Latgales iedzīvotāji, bet vismazāk rīdzinieki. Savukārt nemilitārā veidā - visvairāk Pierīgas iedzīvotāji, bet vismazāk Latgales.

Jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem un iedzīvotāji vecumā no 60 līdz 74 gadiem ir tās grupas, kuras uzbrukuma gadījumā vismazāk būtu gatavas stāties pretī ienaidniekam ar ieročiem.

Pētījumā aptaujāti 1000 iedzīvotāji visā Latvijā, gan Latvijas pilsoņi, gan nepilsoņi, vīrieši un sievietes vecumā no 18 līdz 74 gadiem.