Pēc sākotnējā 90 dienu atbalsta beigām Ukrainas bēgļi bez atbalsta nepaliks, jo palīdzība tiks sniegta ar citu mehānismu palīdzību, šādu nostāju šodien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu žurnālistiem pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Pēc politiķa vārdiem, par atbalstu esot izveidojies zināms pārpratums, jo tas turpināšoties, sniedzot atbalstu Ukrainas kara bēgļiem, kuri būs uzņemti dzīvot pie ģimenēm mājās, kuri dzīvos pašvaldībai piederošos īpašumos vai arī īrēs mājokli privātajā tirgū.
Kariņš skaidroja, ka no viesnīcām, kas valstij izmaksā ļoti dārgi, Ukrainas kara bēgļus pārvietos un piedāvās iespēju izmantot vienu no trim minētajiem atbalsta variantiem.
Pirmais variants, pēc premjera paustā, paredz, ka Ukrainas kara bēgļu uzturas vai turpina uzturēties pie cilvēkiem vai ģimenēm mājās vai dzīvokļos. Šie bēgļu izmitinātāji saņems no valsts konkrētu naudas summu, kas palīdzēšot uzņemt un uzturēt kara bēgļus.
Otrais variants paredz kara bēgļu pārvietošanu uz pašvaldībām piederošām ēkām, kuras varētu pielāgot bēgļu vajadzībām. Arī šeit ir paredzēts valsts finansējums, lai pašvaldības varētu pielāgot šīs telpas. Atsevišķās pašvaldībās skaidro, ka ir sākti projekti telpu pielāgošanai, taču process var aizņemt ilgu laiku.
Savukārt tie Ukrainas kara bēgļi, kas jau ir atraduši darbu Latvijā, var piedalīties privātajā īpašumu īres tirgū kā jebkurš valsts iedzīvotājs un īrēt mitekli sev vēlamā vietā, izteicās politiķis.
Ministrs atgādināja, ka visiem kara bēgļiem ir tiesības strādāt Latvijā, viņiem ir pieejama pilna sociālā apdrošināšana, nodrošinātas tiesības savus bērnus par valsts naudu izglītot skolās. Tāpat tiekot nodrošināta arī pilna veselības aprūpe.
Kā ziņots, Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) ir izteikusi kritiku valstij, norādot, ka valdība nav skaidri definējusi palīdzības apjomu Ukrainas bēgļiem pēc 90 dienu termiņa, tāpēc daudzi no viņiem var palikt bez mājvietas.
Kā informē LPS, lai gan ir veikti dažādi grozījumi normatīvajos aktos saistībā ar palīdzības sniegšanu kara bēgļiem no Ukrainas, joprojām nav pieņemti grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā un nav skaidri definēts, kāda palīdzība tiks sniegta Ukrainas civiliedzīvotājiem pēc noteiktā 90 dienu termiņa, norāda organizācijā. LPS uzsver, ka lielai daļai bēgļu 90 dienu termiņš pienāks jau maija beigās.
Pašvaldībām vislielākās bažas esot par nesakārtoto bēgļu izmitināšanas jomu, kā rezultātā daudziem kara bēgļiem var nākties pamest savu līdzšinējo dzīvesvietu un palīdzību meklēt patversmēs.
LPS arī pauž, ka dažādu smagnēju birokrātisko šķēršļu un novēloti un ne secīgi pieņemtu lēmumu dēļ pašvaldībām nav skaidrības, kas notiks pēc 90 dienu termiņa, kad no Ukrainas iebraukušie civiliedzīvotāji varēja saņemt beznosacījuma palīdzību.
Kopš Latvijas pašvaldībās sāka ierasties bēgļi no kara skartajiem Ukrainas reģioniem, lielākā neziņa esot par dzīvesvietas nodrošināšanu, kur sākotnēji šie pienākumi tika uzticēti tūrisma nozares komersantiem, nebija konkrēta regulējuma par privātā dzīvojamā fonda izmantošanu, un, visbeidzot, izmitināšana tika atstāta pašvaldību ziņā, joprojām skaidri nedefinējot, kādas ir izmitināšanai piemērotas telpas.
Līdz šim ar pašvaldību sniegto finansiālo atbalstu Ukrainas iedzīvotāji spēj norēķināties par dzīvesvietu ar dzīvokļu īpašniekiem, kā arī tiek segti izmitināšanas izdevumi citviet, taču, beidzoties 90 dienu termiņam, lielai daļai tas nebūs iespējams - tikai daļa no bēgļiem Latvijā ir atraduši darbu, turklāt saņemtais atalgojums nav pietiekams, lai spētu nomaksāt īres izdevumus.
"Ne LPS, ne arī pašvaldības līdz šim nav saņēmušas skaidru atbildi un rīcības plānu, kā nodrošināt palīdzību Ukrainas civiliedzīvotājiem pēc tam, kad beidzas valsts noteiktais beznosacījuma atbalsta sniegšanas termiņš - 90 dienas," norāda LPS priekšsēdis Gints Kaminskis.
Pašvaldības līdz šim arī neesot saņēmušas solīto kompensāciju par bēgļu izmitināšanu, ēdināšanu, sociālās palīdzības pabalstu izmaksu, kā arī citu nodrošināto atbalstu, lai gan rit jau trešais kara mēnesis.
LPS apgalvo, ka kritiskā situācijā varot nonākt vairāki simti bērnu, kuri Latvijā no Ukrainas ieradušies bez vecākiem, un kuriem šeit ir iecelti ārkārtas aizbildņi.
"Lai gan arī turpmāk tiks nodrošināti visi valsts noteiktie pabalsta veidi, arī šiem bērniem draud palikšana bez pajumtes, ja steidzami netiks veiktas izmaiņas likumdošanā par palīdzības sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem, iespējams, paredzot speciālu risinājumu," paziņojumā norāda organizācija.
LPS ieskatā valstij arī pēc 90 dienu termiņa iestāšanās ir jānodrošina Ukrainas iedzīvotājiem izmitināšanas un ēdināšanas izdevumi, ja objektīvu apstākļu dēļ nav bijusi iespēja iekārtoties darbā un nav bijusi iespēja izīrēt dzīvokli atbilstoši tirgus prasībām. Valsts atbalstam šajā situācijā ir jāturpinās līdz brīdim, kamēr Ukrainas pilsonis pats spēj nodrošināt sev cilvēka cienīgus sadzīves apstākļus.
Tāpat, apzinoties, ka karš Ukrainā nebeigsies tuvāko mēnešu laikā, un Latvija kā dzīvesvieta būs simtiem skolas un pirmsskolas vecuma bērnu, valstij jānodrošina atbalsts šo bērnu izglītošanai Latvijas izglītības iestādēs, pauž LPS.
Kā ziņots, kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā līdz šim Latvijā reģistrēti aptuveni 29 000 Ukrainas civiliedzīvotāji, liecina jaunākā Iekšlietu ministrijas apkopotā informācija.