Komisija neatbalsta Stepaņenko ieceri ieviest Civilās savienības likumprojektu vien 2039. gadā

© f64.lv, Dmitrijs Suļžics

Saeimas Juridiskā komisija šodien noraidīja Saeimas deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikumu, ar kuru Civilās savienības likumprojekts stātos spēkā vien 2039.gada 1.janvārī.

Deputāte uzskata, ka līdz 2039.gadam Latvija tiktu skaidrībā ar savām vērtībām un nostiprinātu tās Satversmē.

"Pret" balsoja pieci deputāti, savukārt četri nobalsoja par šādu priekšlikumu.

Pašlaik ir noteikts, ka likums stāsies spēkā 2023.gada 1.februārī.

Likumprojektu Tieslietu ministrija sagatavojusi, reaģējot uz Satversmes tiesas 2020.gada spriedumu bērna dzimšanas atvaļinājumu lietā, ar kuru tiesa atzina, ka Satversme uzliek likumdevējam pienākumu nodrošināt viendzimuma ģimeņu juridisko aizsardzību, tostarp arī pienākumu nodrošināt iespēju juridiski nostiprināt savas attiecības un tikt valsts atzītām par ģimeni.

Civilās savienības likumprojektā norādīts, ka tā mērķis būs nodrošināt personu, kuras noslēdz civilo savienību, personisko un mantisko tiesību aizsardzību. Likumā paredzēts noteikt kārtību, kādā noslēdz un izbeidz civilo savienību un tās pušu personiskās un mantiskās attiecības.

Civilo savienību paredzēts definēt kā divu fizisku pilngadīgu personu notariāli noslēgtu vienošanos, kas nodibina vai izbeidz personu savstarpējās nemantiskās un mantiskās tiesības un pienākumus.

To būs aizliegts noslēgt personām, kuras būs laulātas, noslēgušas spēkā esošu civilo savienību ar citu personu vai kuras ir radinieki taisnā līnijā, brāļiem un māsām, pusbrāļiem un pusmāsām vai adoptētājiem ar adoptētajiem.

Civilā savienība būs šķērslis stāties laulībā ar personu, ar kuru nav noslēgta savstarpēja civilā savienība. Tā izbeigsies ar vienas civilās savienības puses nāvi, ja tiesa vienu civilās savienības pusi izsludinās par mirušu, ar civilās savienības pušu savstarpējas laulības noslēgšanu, ar civilās savienības izbeigšanu pie notāra vai ar tiesas spriedumu par civilās savienības izbeigšanu.

Plānots noteikt, ka civilās savienības noslēgušajiem ir savstarpējs pienākums gādāt un atbalstīt vienam otru, rūpēties par kopīgo mājsaimniecību atbilstoši katras puses ienākumiem. Tāpat iecerēta atbildība par saistībām, ko civilās savienības puses kopīgi noslēgušas kopīgās mājsaimniecības vajadzībām, tās atbild ar kopīgo mantu un katra ar savu atsevišķo mantu, ja kopīgās mantas nepietiek.

Likumprojektā paredzēta kārtība, kā civilās savienība tiek izbeigta pie notāra vai tiesā.

Kā iepriekš stāstīja Saeimas deputāts Ilmārs Dūrītis (AP), likumprojekts ir diezgan būtisks solis uz priekšu, lai varētu izpildīt Satversmes tiesas nolēmumus un paustos secinājumus par kopdzīves atzīšanu no valsts puses. Šāds regulējums ļautu cilvēkiem, kuri nav "ar laulības saitēm sieti", izmantot civilās savienības, tajā skaitā, viendzimuma pāriem, kuriem nav atļauts noslēgt laulību, atzīmēja Dūrītis.

Latvijā

Baltijas valstis ir tehnoloģiski ļoti ievainojamas, un tas ir jāsaprot, komentējot konstatētos zemūdens kabeļu bojājumus Baltijas jūrā, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja bijušais Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Jānis Kažociņš.

Svarīgākais