Latvijas Politiski represēto apvienības vadība uz vēl vienu termiņu uzticēta pašreizējam priekšsēdētājam Ivaram Kaļķim. Apvienība otrdien pulcējās uz savu ikgadējo konferenci, kurā tika arī pausts viedoklis, ka “mēs okupantu īstenotas represijas pārdzīvojām pirms 70–80 gadiem, bet Ukraina cieš arī šodien un to nedrīkst pieļaut”, vēsta lsm.lv.
Šogad represēto konferencei īpašu emocionālu fonu piešķīra notikumi Ukrainā, kas daudziem no klātesošajiem sasaucās ar viņu personiskajiem pārdzīvojumiem Latvijas okupācijas laikā.
Kaļķis atzīmēja: “Tāpēc mums ir tā sāpe saprotamāka, vēl dziļāka. Mūsu rētas, kas līdz šai dienai daudziem no mums nav sadzijušas, tās tiek atkal uzplēstas šodien.”
Tādēļ konferencē tika arī pieņemta rezolūcija, kurā nosodīta Krievijas agresija Ukrainā.
Apvienības valdes loceklis Pēteris Simsons sacīja: “Ar iebrukumu Ukrainā Krievija apliecinājusi savu impērisko plānu atgriezties agrākajās robežās, jebkādiem līdzekļiem pakļaujot kaimiņvalstis, ignorējot nāciju pašnoteikšanās tiesības.”
Daudzi latvieši deportāciju ceļu izgāja plecu pie pleca ar ukraiņiem, ciešanās satuvinājās un pat saradojās.
Piemēram, represētā Zoja Rimša konferencē pauda: “Jāsaka paldies ukraiņiem, kas sagaidīja arī 1949. gadā un palīdzēja latviešiem izdzīvot. Un viņi nesa pēdējo, pa pusglāzei piena, lai vecāmātei saglabātu bērnus.”
Represētā Zinida Ekmane sacīja: “Esmu rezultāts tēvam, kurš bija latvietis, un mātei, kura bija ukrainiete. Šodien es biju tik priecīga, ka no “Azov” izvesti ievainotie karavīri, ap 260.”
Tāpat represēto apvienība pauda atbalstu pieminekļa Uzvaras parkā nojaukšanai, izsakot pateicību politiķiem, kas pieņēmuši šādu lēmumu, un sabiedrībai, kas ziedojusi demontāžai.
Apvienības valdes loceklis Simsons sacīja: “Godāsim savu varoņu piemiņu ielu nosaukumos, viņu dzimtajās pilsētās un cīņu vietās un atbrīvosim savu zemi no iekarotāju pieminekļiem - varmāku pielūgsmes un mūsu pazemojuma simboliem.”
