Pēc 54% Latvijas iedzīvotāju domām rezerves karavīru skaita palielināšanās sniegtu mūsu valstij pozitīvus ieguvumus, liecina Aizsardzības ministrijas veiktā aptauja.
Piemēram, 30% no tiem norāda, ka tā valsts iegūtu cilvēku organizētību un spēju aizsargāt Latviju dažādās krīzes situācijās, jo viņiem būtu praktiskas zināšanas, kā aizsargāt sevi un savus tuvākos. Aicinot pilsoņus savlaicīgi pieteikties šogad otrajām, jau augustā plānotajām rezervistu apmācībām, Aizsardzības ministrija turpina sabiedrības informēšanas kampaņu "Nāc nosargāt un stiprināt!".
Nacionālie bruņotie spēki līdz 27.maijam Kājnieku skolā Alūksnē organizē rezervistu militārās pamatapmācības kursu, kurā brīvprātīgi militārās pamatiemaņas apgūst 48 rezervisti. Savukārt nākamais pamatapmācību kurss, kuram līdz 17.jūlijam var pieteikties ikviens Latvijas pilsonis vecumā no 18 līdz 50 gadiem, notiks no 6.augusta.
Veicot aptauju, Aizsardzības ministrija noskaidrojusi, ka, pēc 30% aptaujāto iedzīvotāju domām, rezerves karavīru skaita palielināšanās sniegtu cilvēku organizētību un spēju aizsargāt savu valsti dažādās krīzes situācijās, jo viņiem būtu praktiskas zināšanas, kā aizsargāt sevi un savus tuvākos.
9% norāda, ka rezerves karavīru skaita palielināšanās ļautu kāpināt iedzīvotāju morāli un patriotismu, tai skaitā stājoties pretī izaicinājumiem, bet 8% atklāj, ka tā Latvija varētu parādīt pasaulei, ka mums pašiem kopā ir svarīgi nosargāt savu valsti. 7% ir pārliecināti, ka tā palielinātos sabiedrības saliedētība gan ikdienā, gan krīzēs.
Tikmēr 29% aptaujāto uzskata, ka rezervistu apmācībai nav izšķirošanas nozīmes Latvijas drošības stiprināšanā. Vēl 18% atzīst, ka nezina, kas ir rezerves karavīri un ko valstij dotu viņu skaita palielināšanās.
"Karš Ukrainā mums visiem ir licis vēl vairāk apzināties, uz ko ir spējīgs šī brīža Kremļa režīms. Apmeklējot Latvijas pilsētas un novadus, es jūtu iedzīvotāju noskaņojumu un vēlmi iesaistīties valsts aizsardzībā. Rezervistu militārā apmācība ir visātrākais veids, kā iegūt militārās pamatiemaņas, lai krīzes gadījumā neapjuktu un spētu aizsargāt sevi, savu ģimeni un vērtības," pauž aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).
Rezervistu apmācībai var pieteikties Latvijas pilsoņi bez iepriekšējās militārās apmācības vecumā no 18 līdz 50 gadiem, kuri ieguvuši vismaz pamatizglītību, pārvalda valsts valodu vidējā līmenī un atbilst dienestam rezervē noteiktajam veselības stāvoklim, ko pārbauda medicīniskā komisija.
Sekmīgi apgūstot militārās pamatapmācības kursu, kas ilgst 21 dienu, kursanti dod karavīra zvērestu, saņem rezerves karavīra apliecību un tiek ieskaitīti bruņoto spēku rezervē - rezerves karavīru statusā, tādējādi sākot pildīt rezerves karavīru pienākumus.
Rezerve ir viens no trim militārajiem formējumiem, kas kopā ar regulārajiem spēkiem un Zemessardzi veido Nacionālos bruņotos spēkus. Savukārt rezervi veido rezervisti un rezerves karavīri, kuru militāro iemaņu atjaunošanu bruņotie spēki sāka 2015.gadā.
Valsts aizsardzības koncepcijā noteikts, ka Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem miera laikā jāuztur 6000 militāri sagatavotu rezerves karavīru.
Rezervistu militārās pamatapmācības kursam var pieteikties līdz 17.jūlijam elektroniski, aizpildot pieteikuma anketu, kas pieejama "https://www.mil.lv/lv/rezerve/rezervistu-militara-pamatapmaciba".