LIZDA: Ukraiņu bērni nākamajā mācību gadā varētu nebūt gatavi mācīties latviešu valodā

Vanaga uzsvēra, ka valdībai, pieņemto šādus lēmumus, būtu nepieciešams konsultēties ar nozaru organizācijām, kas pārstāv darba ņēmēju intereses, jeb tieši tos cilvēkus, kuriem būs jāstrādā ar ukraiņu bēgmu bērniem.

Arodbiedrības vadītāja uzskata, ka ir vairākas neskaidrības, kuras Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) ir nepieciešams atrisināt - kā bērnus, kas jau sākuši mācības mazākumtautību skolās, pārdalīs uz citām skolām, kas par to būs atbildīgs, vai būs pietiekami mācību līdzekļi, vai būs pietiekams personāls un vai būs atbalsta personāls.

Vanaga vērtēja, ka ukraiņu bērni nav pietiekami ilgi dzīvojuši Latvijā, lai iegūtu pietiekamas latviešu valodas prasmes un varētu mācīties latviski. Vanaga arī uzskata, ka plānotās valodas mācības nodarbības vasarā nebūs pietiekamas, lai attīstītu bērnu zināšanas latviešu valodas mācību programmas līmenī.

Kā ziņots, valdība otrdien atbalstīja grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, ar kuriem plānots noteikt, ka no nākamā mācību gada bēgļu bērni varēs mācīties tikai skolās ar latviešu vai ukraiņu mācību valodu.

Grozījumi paredz, ka nepilngadīgam bēglim tiek nodrošināta iespēja iegūt izglītību valsts valodā. Pirmsskolas izglītību vai pamatizglītību mazākumtautību izglītības programmās šie bērni drīkstēs apgūt tikai ukraiņu valodā, ievērojot Izglītības likumā noteikto attiecībā uz izglītības ieguves valodu mazākumtautību izglītības programmās.

Iepriekš ziņots, ka šīs nedēļas sākumā izglītības iestādēs Latvijā mācījās 4021 Ukrainas kara bēgļu bērni. Vispārējās izglītības skolās 1357 skolēni mācījās mazākumtautību skolu programmās un 1461 skolēni mācījās programmās valsts valodā. Savukārt pirmsskolas izglītības iestādēs 380 skolēni mācījās mazākumtautību programmā un 814 skolēni mācījās programmās latviešu valodā.