Strauji aug sociālā spilvena tēriņi veselībā

Sociālās drošības tīkla līdzekļu iztērēšana veselības jomā ilgu laiku sagādājusi galvassāpes, taču jaunākie Veselības ministrijas (VM) dati rāda, ka līdz gada beigām būs izlietota pilnīgi visa nauda no sociālā spilvena un pat nedaudz pietrūks.

Kopumā šim gadam veselības jomai ir atvēlēti vairāk nekā 24 miljoni latu no sociālās drošības tīkla finansējuma jeb tā saucamā sociālā spilvena. Līdz pat gada vidum ar aizņemtās naudas, lai mazinātu ekonomiskās krīzes ietekmi uz iedzīvotājiem, iztērēšanu veselībā bija lielas problēmas. Viena no tām – sociālā spilvena labumi bija pieejami tikai trūcīgām personām. Līdzko šādas izziņas nebija un lai arī cilvēks bija tikai par pāris latiem mēnesī bagātāks, tā palīdzība tika atteikta. Turklāt trūcīgiem pacientiem sedz ne tikai pacienta iemaksu, bet apmaksā arī pamatpakalpojumu.

VM Veselības politikas analīzes un plānošanas nodaļas vadītāja Daina Mūrmane-Umbraško uzsver, ka sociālā spilvena naudas izlietojums būtiski pieaudzis, jo pašlaik šo atbalstu var saņemt personas ar zemiem ienākumiem, tātad ne tikai trūcīgie, kā arī būtiski palielinājies naudas izlietojums, līdzko no sociālā spilvena sāka apmaksāt arī pamatpakalpojumu.

To apliecina arī dati: piemēram, pacientu iemaksas segšanai cilvēkiem ar zemiem ienākumiem šim gadam paredzētais finansējums ir vairāk nekā 8 miljoni latu, taču līdz jūlijam bija izlietoti tikai 1,2 miljoni latu, savukārt pēc jūlija izlietotās naudas apmērs strauji kāpa un pašlaik izlietots (neietverot decembri) jau vairāk nekā visam gadam atvēlēts.

No 1. jūlija mainījās arī sociālā spilvena tērēšanas kritēriji citās veselības aprūpes jomās. Iepriekš mājas aprūpi varēja saņemt tikai tie hroniskie pacienti vai cilvēki pēc smagām operācijām, kuriem bija trūcīgā statuss, no jūlija tas pieejams jebkuram cilvēkam. "Tā nav kļūda aprēķinos, tas patiešām tā ir, no janvāra līdz jūnijam mājas aprūpes vizīšu skaits bija tikai 2375, no jūlija līdz oktobrim jau 63 119, jo atbalsts pieejams plašākam cilvēku lokam," skaidro D. Mūrmane-Umbraško.

Būtiski pieaudzis arī dienas stacionārā ārstēto pacientu skaits ar garīgām slimībām – iepriekš to saņēma 83 cilvēki, laikā no jūlija līdz oktobrim – jau 724. Arī tas ir saistīts ar ierobežojumu – pienākas tikai trūcīgiem – atcelšanu. Tomēr pacientu, kuriem šāda aprūpe nepieciešama, izrādījies ļoti daudz, tāpēc līdzekļi pārtērēti – vismaz trīskārt.

Joprojām vismazāk naudas izlietots primārās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanai, piesaistot ģimenes ārsta praksei otru medmāsu. No pieejamiem vairāk nekā trim miljoniem latu iztērēts nepilns miljons jeb tikai trešdaļa.

Vislielākais pārtēriņš, pēc VM speciālistu teiktā, gaidāms pacientu iemaksu un pakalpojuma apmaksā. VM jau ir informējusi atbildīgās iestādes, ka vismaz 700 000 latu šim gadam būs vajadzīgi papildus, un tie tiks segti no nākamajam gadam paredzētā sociālā spilvena.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais