No nākamā gada bēgļu bērni varēs mācīties tikai skolās ar latviešu vai ukraiņu mācību valodu

Valdība otrdien atbalstīja grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, ar kuriem plānots noteikt, ka no nākamā mācību gada bēgļu bērni varēs mācīties tikai skolās ar latviešu vai ukraiņu mācību valodu.

Grozījumi paredz, ka nepilngadīgam bēglim tiek nodrošināta iespēja iegūt izglītību valsts valodā. Pirmsskolas izglītību vai pamatizglītību mazākumtautību izglītības programmās šie bērni drīkstēs apgūt tikai ukraiņu valodā, ievērojot Izglītības likumā noteikto attiecībā uz izglītības ieguves valodu mazākumtautību izglītības programmās.

Grozījumi paredz papildināt likuma pārejas noteikumus, nosakot, ka tie nepilngadīgie Ukrainas civiliedzīvotāji, kuri līdz grozījumu spēkā stāšanās dienai būs sākuši mazākumtautību izglītības programmu apguvi pirmsskolas izglītības vai pamatizglītības pakāpē, būs tiesīgi to apgūt ne ilgāk kā līdz 2022.gada 31.augustam.

Izņēmums tiks noteikts tikai uz ukraiņu valodā īstenotajām mazākumtautību izglītības programmām, kuras varēs turpināt apgūt arī no 2022.gada 1.septembra.

Stājoties spēkā grozījumiem, nepilngadīgos Ukrainas bēgļus vairs nedrīkstēs uzņemt tādās mazākumtautību izglītības programmās, kas netiek īstenotas ukraiņu valodā. Kā ziņots, līdz maija pirmajai nedēļai Latvijas vispārējās izglītības skolās mācības bija sākuši 2823 ukraiņu skolēni, tostarp 1357 skolēni mācās mazākumtautību skolu programmās un 1461 skolēns mācās programmās valsts valodā.

Grozījumi paredz, ka nepilngadīgs Ukrainas civiliedzīvotājs, kurš 2021./2022. mācību gadā apgūst vispārējās pamatizglītības programmu 9.klasē, varēs neiegūt vērtējumus gadā mācību priekšmetos "Latviešu valoda", "Literatūra", "Latviešu valoda un literatūra", "Latvijas vēsture", kā arī "Otrā svešvaloda", ja attiecīgā valoda iepriekš nav apgūta.

Paredzēts, ka mācību priekšmeti "Latviešu valoda" un "Literatūra" tiks īstenoti pamatizglītības programmās ar latviešu mācībvalodu, savukārt mācību priekšmets "Latviešu valoda un literatūra" - mazākumtautību pamatizglītības programmās.

Tāpat likumprojekts paredz, ka Ukrainas jaunieši, kas 2021./2022. mācību gadā apgūst vispārējās vidējās izglītības programmu 12. klasē vai profesionālās vidējās izglītības programmu 4. kursā, varēs neiegūt vērtējumus gadā mācību priekšmetos "Latviešu valoda", "Literatūra", kā arī "Otrā svešvaloda", ja attiecīgā valoda iepriekš nav apgūta.

Grozījumi noteiks, ka Ukrainas civiliedzīvotājiem ir tiesības saņemt atbrīvojumu no izdevumiem par personas profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, kvalifikācijas pārbaudi īslaicīgu pakalpojumu sniegšanai, izņemot reglamentētās profesijās veselības aprūpes jomā.

Ņemot vērā, ka nodarbinātības sekmēšanā veselības aprūpes jomā faktisko darba pienākumu izpildē un Ukrainas civiliedzīvotājiem sniegtais atbalsts ir ievērojamāki plašāks kā tikai atbrīvojums no maksas pakalpojuma, tad veselības aprūpes jomā netiek piemērots atbrīvojums no maksas par pakalpojumu.

Grozījumi arī paredz, ka pašvaldības sociālais dienests līdz 2022.gada 31.augustam neveiks Ukrainas civiliedzīvotāju materiālo resursu izvērtēšanu pirms lēmuma pieņemšanas par sociālās palīdzības pabalsta un sociālā pakalpojuma piešķiršanu.

Tāpat pieņemot, ka šīm personām nav līdzekļu, kas nepieciešami pamatvajadzību nodrošināšanai, grozījumi paredz noteikt izņēmumu, ka Ukrainas civiliedzīvotāji ietilpst to cilvēku lokā, kuras noteiktu laiku pēc ierašanās Latvijā neveic samaksu par sociālajiem pakalpojumiem.

Projekts paredz Ukrainas civiliedzīvotājam, kurš sasniedzis likumā "Par valsts pensijām" noteikto vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu, bet kuram nav tiesību uz vecuma pensiju Latvijā, un kurš uzturas Latvijā, piešķirt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu vecuma gadījumā, ja persona Latvijā ir uzturējusies vismaz trīs mēnešus kopš ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas izsniegšanas dienas.

Saeima maijā pieņēma pirmajā lasījumā atbalstīja citus Ekonomikas ministrijas izstrādātos grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā. Tie paredz, ka atlīdzību mājsaimniecībai par Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu, līdz ar to ir nodrošināma centralizēti informācija par šīs atlīdzības izmaksu.

Valdība otrdien arī atbalstīja grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas paredz nodrošināt pašvaldībām iegūt informāciju par atlīdzības mājsaimniecībai piešķiršanu un noteikt institūciju rīcība gadījumā, kad pastāv šaubas par to, vai persona ir atzīstama par Ukrainas civiliedzīvotāju.