Eiropas Savienības (ES) iniciatīvas “Eiropas Klimata pakts” aktivitāšu ietvaros vēstneši turpina īstenot informatīvus pasākumus par dažādām tēmām, lai ieinteresētu iedzīvotājus izprast Klimata pakta būtību un ieinteresētu tos veidot klimata pārmaiņas pat ar savu līdzdalību. Pēdējais attālinātais pasākums bija veltīts tieši siltumenerģijas ilgtspējas jautājumiem – tajā tika stāstīts par siltumenerģijas ietekmi uz apkārtējo vidi un veselību Rīgas teritorijā.
Latvijā viens no būtiskākajiem sektoriem, kas izplata gaisa piesārņojošās emisijas, ir enerģijas ražošanas sektors, tai skaitā siltumapgāde. Latvijā ap 65% siltumnīcas efektu gāzu emisiju rodas tieši enerģētikas sektorā (no kurām gandrīz pusi veido transports) , tādēļ pāreja uz bezkurināmā tehnoloģijām siltumapgādē un transporta jomā ir nepieciešama gan klimata pārmaiņu mazināšanai, gan gaisa kvalitātes uzlabošanai. Gaisa piesārņojums ir viens no galvenajiem veselību ietekmējošajiem vides riskiem.
Jaunākie dati liecina, ka ik gadu visā pasaulē apkārtējās vides un iekštelpu gaisa piesārņojuma dēļ mirst 7 miljoni cilvēku.
Gaisa piesārņojums veicina sirds un asinsvadu slimību, t. sk. trombu, veidošanos, un dažādu elpceļu slimību attīstību, kā arī veicina slimību, piemēram, astmas, biežus un ilgstošus paasinājumus.
Rīga ir kļuvusi par vienu no ES 100 pilsētām, kas līdz 2030. gadam kļūs par klimatneitrālām viedpilsētām, tādēļ iedzīvotāji īpašu interesi sāk izrādīt par kurināmo resursu izmantošanu siltumapgādē un to ietekmi uz klimatu.
“Jau līdz šim ir bijuši izstrādāti saistošie noteikumi par slāpekļa oksīdu un cieto daļiņu ierobežojumiem Rīgā, kā arī noteikts zonējums, kas tiek atjaunots reizi piecos gados. Šobrīd izstrādes stadijā ir jauni saistošie noteikumi, kuru mērķis ir salāgot klimata un gaisa kvalitātes rīcības. Paredzēta pakāpeniska atteikšanās no fosilā kurināmā, kur tas ir iespējams, un zonējuma maiņa. Piemēram, Rīgas zonās, kurās ir paaugstināts gaisa piesārņojums, būs lielāki ierobežojumi kurināmajiem, kas rada gaisa piesārņojumu, prioritizējot centralizēto siltumapgādes sistēmu un bezemisiju siltumavotus, kā arī būs pieļaujama biomasas izmantošana tur, kur tā samazina gaisa piesārņojumu, savukārt visā pārējā pilsētā arī tiks prioritizēta centralizētā siltumapgādes sistēma un bezemisiju siltumavoti, kā arī atļauta biomasas izmantošana, kā tas ir bijis līdz šim zonā, kas nepārsniedz gaisa piesārņojumu,” uzsver “Rīgas enerģētikas aģentūras” direktors Jānis Ikaunieks.
J. Ikaunieks arī norāda, ka mūsu klimatiskajos apstākļos siltums ir viena no pamatvajadzībām un tas skar dažādus aspektus - ekonomiskos, tehniskos, sociālos, vides un citus. Līdz ar to, nav pieļaujams, ka ar savu siltumapgādes veidu pasliktinām dzīves apstākļus citiem, tāpēc salāgot visus aspektus ir īpaši svarīgi.
Klimata vēstnieku brīvprātīgajā kustībā darbojas dažādu nozaru pārstāvji, kuri gan savā profesionālajā darbībā, gan ārpus tās iedrošina, informē un veicina klimatam draudzīgas aktivitātes. Šai kustībai var pievienoties, sazinoties ar Klimata pakta koordinatoriem Latvijā - SIA “Vides Eksperti”.
Pasākuma “Siltumenerģija. Cik ilgtspējīga?” ieraksts ir skatāms Eiropas Savienības mājas Facebook lapā.
