Latvija pievienosies starptautiskajai apvienotajai izmeklēšanas grupai, kuras uzmanības centrā ir Krievijas pastrādātie noziegumi Ukrainā, diskusijā "Karš Ukrainā. Taisnīguma atjaunošana un starptautiskās tiesības. Krievijas atbildība" norādīja ģenerāprokurors Juris Stukāns.
Viņš pastāstīja, ka Lietuva, Ukraina un Polija izveidojusi starptautisku apvienotu izmeklēšanas grupu. Arī Latvija savlaicīgi paziņojusi par vēlēšanos pievienoties šai grupai, un tagad saņemts oficiāls apstiprinājums par Latvijas pārstāvju iekļaušanu tajā.
Vienlaikus Stukāns skaidroja, ka Latvijas pārstāvju neesamība grupā nav traucējusi Latvijas likumsargiem starptautiski sadarboties, jo likumsargi starptautisko jautājumu koordināciju risina caur Eiropas Savienības institūciju "Eirojusts".
"Kad pievienosimies grupai, tad valsts iegūtos pierādījumus varēs izmantot jebkura ES dalībvalsts," norādīja Stukāns.
Stukāns arī informēja, ka Latvija jau ieguvusi pierādījumus pret konkrētām personām, un ģenerālprokurors nešaubās par personu tiesāšanu un sodīšanu.
Jau ziņots, ka Valsts drošības dienests (VDD) 15.martā sācis kriminālprocesu par Krievijas bruņoto spēku īstenotajiem kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci un mieru Ukrainā. Kriminālprocess sākts pēc trīs Krimināllikuma normām. Kriminālprocesu uzrauga prokuratūra.
Kriminālprocesā tiek vākti pierādījumi par Krievijas bruņoto spēku īstenotajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp, civiliedzīvotāju slepkavībām, iznīcināšanu, spīdzināšanu un citiem nodarījumiem, kā arī noziegumiem pret mieru, proti, agresijas plānošanu, gatavošanu, tās izraisīšanu, piedalīšanos tajā un agresīva kara vešanu, kā arī kara noziegumiem, piemēram, pilsētu vai citu objektu neattaisnojamu postīšanu un citiem starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem.
Kriminālprocesā liecību sniegšanai pieteikušies vairāki desmiti Latvijā nonākušo kara bēgļu.
24.februāra agrā rītā Krievijas prezidents Vladimirs Putins deva rīkojumu sākt iebrukumu Ukrainā.