Krievija izmisīgi centusies Latvijā atrast jaunos līderus "tautiešu" politikas realizēšanai
Par "tautiešu" politiku atbildīgās Krievijas institūcijas un amatpersonas pērn turpinājušas izmisīgus centienus Latvijā atrast jaunos līderus "tautiešu" politikas uzdevumu realizēšanai un šī mērķa sasniegšanai izveidota nereģistrēta organizācija, norādīja Valsts drošības dienesta (VDD) pagājušā gada darbības pārskatā.
Aizvadītā gada sākumā Krievijā apstiprināts valdības komisijas darbam ar tautiešiem ārvalstīs izstrādātais plāns laika periodam no 2021. līdz 2023.gadam. Plānā uzskaitīta virkne pasākumu, piemēram, konferences, kurus šajā laika periodā bija iecerējušas īstenot Krievijas valsts iestādes. Minētās komisijas vadībā atrodas Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, norāda VDD.
Atbilstoši izstrādātajam plānam tieši Krievijas valdības komisija darbam ar tautiešiem ārvalstīs ir galvenā koordinējošā institūcija, kuras uzdevums bija pārvaldīt plāna realizēšanu un uzraudzīt Krievijas valsts iestādēm, ārvalstīs esošajiem diplomātiskajiem korpusiem un Krievijas federālajai aģentūrai "Rossotrudnichestvo" uzticēto uzdevumu izpildi, skaidrots pārskatā.
Par Krievijas "tautiešu" politikas realizēšanas galvenajiem darba virzieniem tika noteikti - ārvalstīs esošās krievu diasporas konsolidēšana, "tautiešu" tiesību aizsardzība, atbalsts "tautiešu" jauniešu organizācijām, kā arī krievu valodas un "etnokulturālās identitātes" aizsardzība.
VDD vērtējumā Krievijas valdības komisijas darbam ar tautiešiem ārvalstīs sagatavotajā plānā minētie darba virzieni atbilda kā Krievijā bāzēto institūciju realizētajiem pasākumiem, tā Krievijas "tautiešu" faktiskajām aktivitātēm Latvijā.
Krievijā bāzētās institūcijas turpināja starptautiskā līmenī izplatīt melus par Latvijas valdības politiku, kas esot vērsta uz krievvalodīgo tiesību ierobežošanu, kā arī krievu kultūras un valodas "iznīcināšanu". Aizvadītajā gadā Krievijas valsts iestādes un amatpersonas savā publiskajā komunikācijā mērķtiecīgi vērsās pret Latvijas institūcijām, sistemātiski diskreditējot to lēmumus un darbību un konstruējot versiju par Latvijas amatpersonu it kā rusofobisko politiku, teikts pārskatā.
Piemēram, pērnā gada nogalē Maskavas cilvēktiesību birojs nāca klajā ar ziņojumu "Krievijas Federācijas pilsoņu un tautiešu tiesību pārkāpumi 2021.gadā". Ziņojuma prezentēšanas pasākumā, kuru tiešsaistē organizēja Krievijas starptautiskā informācijas aģentūra "Rossiya Segodnya", Maskavas cilvēktiesību biroja direktors Aleksandrs Brods runāja par pieaugošām "tendencēm" vērsties pret krievu žurnālistiem un cilvēktiesību aktīvistiem Baltijas valstīs.
Ziņojumā kā viens no piemēriem tika minēts prokremliskais aktīvists Aleksandrs Gapoņenko, kurš it kā tiekot tiesāts par "antifašistiskiem izteikumiem".
Pielāgojoties Krievijas institūciju oficiālajai pozīcijai, arī Krievijas vēstniecība Latvijā savā publiskajā komunikācijā centās konstruēt versiju par Latvijas varasiestāžu "diskriminējošo un rusofobijā balstīto" politiku. Tas tika īstenots, piemēram, Krievijas vēstniecības kontā sociālās tīklošanās platformā "Facebook" izplatot Krievijas agresīvās ārpolitikas propagandas mērķiem veidotos materiālus par Latvijā it kā notiekošajām politizētajām represijām pret krievu valodā rakstošajiem Latvijas žurnālistiem.
Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī pērn aktīvāko lomu "tautiešu" tiesību aizstāvības jomā Latvijā ieņēma partija "Latvijas Krievu savienība" (LKS), kas sevi centās pozicionēt kā centrālo un vienīgo politisko spēku, kas darbojas šo personu tiesību un interešu aizstāvības jomā Latvijā un aktīvi sadarbojas ar Krievijas amatpersonām, secinājis VDD. Savās publiskajās izpausmēs LKS centās aktualizēt Latvijā it kā notiekošos krievu tiesību pārkāpumus, kā arī diskreditēt Latvijas valsts iestāžu un valdības lēmumus.
Par "tautiešu" politiku atbildīgās Krievijas institūcijas un amatpersonas 2021.gadā turpināja izmisīgus centienus atrast jaunos līderus "tautiešu" politikas uzdevumu realizēšanai.
VDD rīcībā esošā informācija liecina, ka Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāvji pauduši neapmierinātību, ka uz "tautiešu" pulcēšanās pasākumiem Krievijā no Latvijas galvenokārt ieradās vecās paaudzes aktīvisti, kuri šajā sadarbībā saskata iespējas iegūt finanšu līdzekļus, bet kuru ietekme uz sabiedriskajiem un politiskajiem procesiem Latvijā allaž bijusi niecīga.
Minētajos apstākļos Krievijas federālās aģentūras "Rossotrudnichestvo" un "Rosmolodozh" izvērsa virkni pasākumu "tautiešu" politikas potenciāli jauno līderu piesaistei.
Aizvadītā gada vasarā "Rosmolodozh" organizētā ārvalstīs dzīvojošo Krievijas "tautiešu" jauniešu forumā "20.20" šīs federālās aģentūras vadītāja vietnieks Pāvels Abramovs uzsvēra, ka darbs ar "tautiešiem" ir Krievijas jaunatnes politikas "viens no atslēgas virzieniem" un "Rosmolodozh" turpinās atbalstīt tieši ārvalstīs dzīvojošo krievu jauniešu iniciatīvas. Arī "Rossotrudnichestvo" vadītājs Jevgēnijs Primakovs mērķtiecīgi attīstīja šīs aģentūras darbības virzienu, kas ir vērsts uz ārvalstīs dzīvojošo jauniešu konsolidāciju un piesaisti Kremļa pasaules redzējumam, piemēram, veidojot dažādus alternatīvus izglītības ieguves formātus tiešsaistē.
Par Krievijas centieniem konsolidēt ārvalstīs dzīvojošos jauniešus liecina arī Krievijā dibinātās nevalstiskās organizācijas "Krievija - iespēju zeme" rīkotais jauniešu konkurss "Krievijas līderi".
Kopš aizvadītā gada tajā var piedalīties arī ārvalstīs dzīvojošie jaunieši. Konkursa uzvarētāji balvā saņem finansējumu studijām kādā no Krievijas augstākās izglītības iestādēm. Aizvadītajā gadā šajā konkursā piedalījās arī tobrīd "Baltnews" galvenā redaktore - Krievijā dzīvojošā Latvijas pilsone Alīna Gerliņa.
Mēģinājumos rast iespējas "tautiešu" politikas mērķu sasniegšanai Latvijā piesaistīt jaunos aktīvistus 2021.gada sākumā tika izveidota nereģistrēta organizācija "Krievijas tautiešu Latvijā jauniešu padome" (KTLJP). Līdzīgi kā iepriekšējos jauno "tautiešu" līderu meklējumos Latvijā, arī KTLJP dibināšanu un tās turpmāko darbību atbalstīja Krievijas diplomātiskais korpuss, kas ilgstoši Latvijas sabiedrībā meklē jauniešus, kurus izvirzīt kā potenciālos Kremļa pasaules redzējuma sludinātājus Latvijā un ar kuru starpniecību nodrošināt "tautiešu" politikas ideju pārmantojamību.
Epidemioloģiskās situācijas dēļ KTLJP aktivitātes pamatā tika izvērstas interneta vidē, kur KTLJP centīgi izplatīja informāciju par Krievijā notiekošajiem jauniešu izglītošanas un izaugsmes pasākumiem, kā arī piedalījās dažādās tiešsaistes konferencēs ar citu valstu "tautiešiem".
Atbilstoši KTLJP prioritārajiem darba virzieniem daļa resursu tika novirzīti dalībai Krievijas ārpolitikai nozīmīgās vēsturisko notikumu piemiņas dienās, tādā veidā it kā cīnoties pret Rietumu valstīs izplatīto "vēstures falsifikāciju".
Aizvadītā gada otrajā pusē par KTLJP vadītāju tika iecelta LKS aktīviste un Sanktpēterburgas Valsts universitātes studente Tatjana Andrijeca, kura, esot jau KTLJP vadītājas amatā, 2021.gada oktobrī apmeklēja Maskavā notikušo 7.Vispasaules Krievijas tautiešu kongresu.
Andrijeca regulāri ir piedalījusies LKS un "tautiešu" aktīvistu organizētajos publiskajos pasākumos, kuru primārais mērķis bijis Kremļa agresīvās ārpolitikas propagandas vajadzībām nodrošināt priekšstatu par Latvijā it kā notiekošo krievu tautības cilvēku apspiešanu un valdošo "spiegu māniju".
Pērn arī LKS izvērsa centienus konsolidēt jauniešus, kuri potenciāli varētu kļūt par Kremļa pasaules redzējuma nākamajiem virzītājiem Latvijas sabiedriskajā dzīvē. Partijas kongresā pēc Tatjanas Ždanokas iniciatīvas tika dibināta jauna organizācija "LKS Centrs". Par tās vadītāju tika iecelts ilggadējais LKS aktīvists un Andrijecas padomnieks Dmitrijs Šandibins.