Sākot ar 2028. gadu, Latvijā varētu tikt aizliegta kažokzvēru audzēšana

Saeimai par grozījumiem vēl būs jālemj trešajā, galīgajā, lasījumā.

Kā ziņots, iepriekš Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā deputāts Gatis Zamurs (AP) rosināja grozījumu stāšanās termiņu noteikt 2028.gada 1.janvāri, ņemot vērā nozares pārstāvju iepriekš norādīto, ka dzīvnieki jākauj decembrī.

Vienlaikus Zamurs minēja, ka likuma izmaiņas no 2028.gada 1.janvāra būtu optimāls variants, kā dot signālu biznesam, ka piecu gadu laikā nepieciešams pārorientēt savu darbību. Viņaprāt, tas ir pietiekami ilgs laiks, lai valstij nebūtu jāmaksā kompensācijas par biznesu izbeigšanu.

Saeima atbalstu šodien nesaņēma deputāta Armanda Krauzes (ZZS) priekšlikums, kas paredzēja mainīt likuma spēkā stāšanās datumu uz 2032.gada 1.janvāri.

Iepriekš Tautsaimniecības komisijas sēdē zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts (NA), kurš norādīja, ka vairākās Eiropas valstīs pārejas termiņš ir 10 gadi, tomēr viņš vienlaikus pauda atbalstu priekšlikumam par likuma spēkā stāšanos 2028.gada 1.janvārī.

Deputāts Kārlis Šadurskis (JV) pauda atbalstu priekšlikumam par termiņa pagarināšanu līdz 2028.gada 1.janvārim un norādīja, ka pieci gadi ir pietiekams laiks, lai pārorientētu biznesu uz citu darbības jomu vai citu valsti. Tāpat viņš norādīja, ka deputātu mērķis nevar būt kompensāciju izsniegšana par katru cenu.

Tikmēr Latvijas Zvēraudzētāju asociācijas pārstāve Sandra Vilciņa iepriekš komisijas sēdē norādīja, ka, skatoties uz kopējo situāciju Eiropā, deputātu piedāvātais piecu gadu termiņš ir neadekvāts, jo vairākās Eiropas valstīs termiņš nozares slēgšanai bez kompensācijām ir vismaz 10 gadi. Viņa aicināja deputātus pārskatīt termiņu, apgalvojot, ka nav iespējams tik strauji pārorientēt biznesu un likvidēt nozari.

Savukārt deputāts Krišjānis Feldmans (K) norādīja, ka jau iepriekšējā komisijas sēdē diskutēts par piecu gadu termiņu, kas tiek piemērots arī citām nozarēm, tostarp azartspēļu nozarei, un šāds termiņš ir pietiekami ilgs laiks, lai uzņēmēji pārorientētu savu darbības jomu.

Jau ziņots, ka likumprojektu sagatavoja deputāti no visām Saeimas frakcijām, kas pārstāv gan valdības koalīciju, gan opozīciju - Krista Baumane (AP), Linda Medne (K), Dace Rukšāne-Ščipčinska (AP), Atis Lejiņš (JV), Ilmārs Dūrītis (AP), Regīna Ločmele (S), Edgars Tavars (ZZS), Ramona Petraviča, Valērijs Agešins (S), Evija Papule un Inguna Rībena.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka dzīvnieku audzēšana un nogalināšana kažokādu dēļ ir neētisks, cietsirdīgs un izzūdošs uzņēmējdarbības veids, kam mūsdienās vairs nav attaisnojuma. Tas piesārņo vidi un nedod pienesumu tautsaimniecībai.

Grozījumu mērķis ir aizliegt kažokzvēru audzēšanu Latvijā kažokādu ieguves dēļ. Izmaiņas neaizliedz kažokādu ieguvi medību ceļā vai kažokādu tirdzniecību.

Paredzēts, ka grozījumi ļaus novērst kažokzvēru nāvi un ciešanas, ko lielākā daļa Latvijas sabiedrības uzskata par nepamatotām, norāda likuma autori. Dzīvnieku aizsardzības likuma preamubulā noteikts, ka "nevienam nav atļauts bez pamatota iemesla nogalināt dzīvnieku, nodarīt tam sāpes, radīt ciešanas vai citādi kaitēt," kas esot pretrunā ar lapsu, ūdeļu un šinšillu audzēšanu un nonāvēšanu kažokādu dēļ.

Grozījumu autori norādīja, ka socioloģisko aptauju rezultāti parāda, ka sabiedrības vairākums kažokādu ieguvi neuzskata par pamatotu iemeslu audzēt un nogalināt dzīvniekus. Atsaucoties uz sabiedrības nostāju, daudzās valstīs likumdevēji jau ir pieņēmuši atbilstošus lēmumus.

Saskaņā ar sabiedriskās domas izpētes centra SKDS 2021.gada jūnijā veikto socioloģisko aptauju 63% Latvijas iedzīvotāju neatbalsta dzīvnieku audzēšanu un nonāvēšanu kažokādu ieguvei. Vairāk nekā 40 000 cilvēku parakstījuši tiešsaistes petīciju Saeimai par zvēraudzēšanas aizliegumu vietnē "www.kazoki.lv", un aizliegt zvēraudzēšanu Latvijā aicina arī vairāk nekā 50 Latvijas nevalstiskās organizācijas, norāda politiķi.

Vienlaikus likumprojekta autori uzsver, ka sabiedrības viedoklis Latvijā atspoguļo vispārēju tendenci Eiropā, kur daudzās valstīs noteikti dažādi ierobežojumi.

Deputāti akcentējuši, ka ir pamats uzskatīt, ka dzīvnieku ciešanas ir neizbēgama kažokzvēru audzēšanas sastāvdaļa, bez kā šis uzņēmējdarbības veids nebūtu rentabls. Dzīvnieku aizsardzības likumā noteikts, ka dzīvnieka īpašniekam ir pienākums "nodrošināt dzīvnieka turēšanas apstākļu (..) atbilstību tā fizioloģiskajām un etoloģiskajām vajadzībām, ņemot vērā attiecīgā dzīvnieka sugu, attīstības, adaptācijas un pieradināšanas pakāpi." Taču stiepļu sprostos nevar tikt apmierinātas zvēraudzētavās turēto dzīvnieku dabiskās etoloģiskās vajadzības, piemēram, ūdelēm - iespēja peldēt, lapsām - iespēja rakt un socializēties, šinšillām - skriet un lēkt, uzskata parlamentārieši.

Dzīvnieki zvēraudzētavu sprostos ir pakļauti pastāvīgām ciešanām pat tad, ja audzēšana notiek atbilstoši Ministru kabineta (MK) noteiktajām kažokzvēru labturības prasībām, akcentē grozījumu autori.

Saskaņā ar Lauksaimniecības datu centra (LDC) sniegto informāciju, 2020.gada 1.jūlijā zvēraudzētavās kopā bija 579 945 dzīvnieki, tajā skaitā 579 320 ūdeles, 443 lapsas un 182 šinšillas. Tātad ūdeļu kopskaits veido ap 99% no kažokzvēru kopskaita. Savvaļā ūdeles ik dienu apstaigā vienu līdz trīs kvadrātkilometrus, ir savrupi, teritoriāli dzīvnieki, kas daļēji dzīvo ūdenī.

Savukārt MK noteikumi "Labturības prasības kažokzvēru turēšanai" atļauj ūdeles turēt 30x70x45 centimetru lielos sprostos, kur tās atrodas cieši blakus cita citai un nespēj izvairīties no sociāla kontakta. Sprostos tās nespēj skriet, peldēt vai medīt.

Pēc deputātu sniegtās informācijas, zinātniskie pētījumi liecina, ka peldēšanas trūkums ūdelēm izraisa tādu pašu stresa līmeni kā pārtikas trūkums.

Dzīvnieku instinktīvo vajadzību apmierināšanai nepiemērotie dzīves apstākļi izraisa psihiskas problēmas, par ko liecina arī stereotipiska uzvedība, kas raksturīga zvēraudzētavu ūdelēm - vienu un to pašu kustību šķietami bezjēdzīga atkārtošana.

Zvēraudzētavu darbinieki nogalina ūdeles, nosmacējot gāzes kamerās ar oglekļa monoksīdu vai dioksīdu. Jau desmitiem gadu ir zināms, ka ūdeļu nonāvēšana gāzes kamerās ar oglekļa gāzi ir ilga un mokoša, jo ūdeles kā daļēji ūdens dzīvnieki spēj ilgstoši aizturēt elpu un nereti mēdz izdzīvot pat pēc 10 līdz 20 minūšu smacēšanas, teikts grozījumu anotācijā.

2021.gada jūnijā Latvijā bija reģistrētas astoņas zvēraudzētavas. Nozares nodokļu ienākumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, uzņēmumu ienākuma nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) gan 2019., gan 2020.gadā bija negatīvi, proti, PVN atmaksas pārsniedza ieņēmumus no pārējiem nodokļiem, norāda politiķi.