Kas notiks ar Ukrainas kara bēgļiem pēc 90 dienu atbalsta perioda beigām?

© f64.lv, Oksana Džadana

Ukrainas bēgļu uzņemšanā Latvijā lielākos jautājumus pašlaik rada, kas notiks ar bēgļiem, kad viņiem beigsies valsts apmaksātais 90 dienu atbalsta periods, kas pirmajiem patvēruma meklētājiem iestāsies maija beigās vai jūnija sākumā, intervijā TV3 uzsvēra Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs (PP).

Politiķis stāstīja, ka pašlaik Rīgā ir uzņemti nepilni 14 000 bēgļu. Pēdējās nedēļās galvaspilsētā no jauna reģistrēto bēgļu skaits samazinās, bet joprojām to ir ap 200 dienā.

Kleinbergs vērtēja, ka pašvaldība šobrīd tiek galā ar bēgļu uzņemšanu. Lielākie izaicinājumi ir sociālajiem darbiniekiem, kuri ir ļoti noslogoti, risinot bēgļu jautājumus. Pabalstos bēgļiem izmaksāti ap 2,5 miljoni eiro.

Domnieks uzsvēra, ka lielākais jautājums pašlaik ir, kas notiks ar bēgļiem pēc tam, kad būs pagājušas 90 dienas, pēc kurām valsts beigs apmaksāt bēgļu uzņemšanas izdevumus. Tad, piemēram, sociālajiem darbiniekiem būs jāsāk izvērtēt bēgļu ienākumi, kas vēl vairāk palielinās viņu noslodzi.

Aicināts vērtēt, vai bēgļi pēc šīm 90 dienām paši spēs sevi nodrošināt, Kleinbergs lēsa, ka daļa to spēs, ko apliecina tas, ka ap 1500 bēgļi ir sākuši darba gaitas Latvijā. Politiķis gan atzīmēja, ka valsts kavējas ar valodas kursiem bēgļiem.

Latvijā

Dzelzceļa "Rail Baltica" projektā ir jāņem vērā, ka privātās un publiskās partnerības (PPP) modeļa izveide ir sarežģīta un laikietilpīga, trešdien "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijā sacīja Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāre Baiba Bāne.

Svarīgākais