Kad svētkos noliekam ziedus pie Brīvības pieminekļa, uz brīdi veram skatus augšup. Uz Brīvības tēlu, uz trim zvaigznēm vai kādu no granītā kaltajām skulptūru grupām. Taču vismaz desmit tūkstoši Latvijas iedzīvotāju to nevar ieraudzīt. Viņi ir neredzīgi, vēsta lsm.lv.
Tādēļ turpinās līdzekļu vākšana, lai blakus Brīvības piemineklim varētu novietot ar rokām aptaustāmu bronzas atlējumu un informāciju Braila rakstā.
Ar dronu iegūtie pieminekļa attēli bija tik precīzi, ka 3D printeris pieminekļa modelī atstājis arī ložu caurumus. Brīvības simbola proporcijas ir viens pret 50. Un galvenais mērķis - ļaut Kārļa Zāles radītās tēlu grupas sajust un sataustīt to tiem, kuri neredz.
"Tas būs no bronzas, kā tas ir arī citās Eiropas pilsētās un pasaulē vispār. Šie objekti stāv ārā. Tiem jābūt no izturīga materiāla un tie ir draudzīgi aptaustīšanai," stāsta tēlnieks Ivars Miķelsons. "Ar plaukstām sajūtam to lielo masu, un tad ar pirktu galiņiem varam saprast zvaigznes, bet pirmais ir lielais satvēriens, lai saprastu, kā tas ir."
Bronzas piemineklis būs tieši šādā pat lielumā kā šis modelis un to novietos tā, lai to brīvi varētu aptaustīt arī cilvēki ratiņkrēslā.
"Tā būtu tikai taisnīga lieta, ka mēs savu brīvības simbolu visi varam redzēt, saprast, aptaustīt. Neredzīgie cilvēki nevar šo pieminekli redzēt, saprast. Viņi var pieiet. Viņiem var pastāstīt - šeit ir tāda skulptūru grupa, te - tāda, bet, kāds piemineklis ir kopumā, tas nav iespējams," skaidro fonda “Nāc līdzās” valdes priekšsēdētāja Sarma Freiberga.
Pieminekļa miniatūrai versijai vēl nepieciešami 35 tūkstoši eiro. Iespējas ziedot ir fonda “Nāc līdzās” kontā vai labdarības organizācijas ziedot.lv mājas lapā.
"Primāri mēs sakām - neredzīgiem, bet es esmu pārliecināta, ka tur būs bērni riņķī. Tur būs seniori, kam nav tik stipra redze, jo nevar jau piekļūt. Un vājredzīgie. Tas ir tūkstošiem. Nemaz nerunājot par tūristiem," norāda Sarma Freiberga.
Idejas autori ļoti cer, ka projektu pabeigt līdz 15. oktobrim jeb Vispasaules baltā spieķa dienai, kas aktualizē neredzīgo cilvēku dzīvi. Un tas nozīmē, ka 18. novembrī jau ikviens varēs Brīvības simbolam pieskarties un to sajust.
Daudzās pasaules valstīs ir prakse, ka viņu ievērojamākās arhitektūras būves vai pieminekļi ir atveidoti miniatūrā formātā, lai tos ar taktilās taustes palīdzību varētu “redzēt” arī neredzīgi un vājredzīgi cilvēki. Taktilie modeļi sniedz iespēju izprast vietas, telpas, ēkas vai pieminekļa kopskatu. Un neredzīgiem cilvēkiem tas ir ļoti svarīgi, jo tikai ar tausti viņi spēj aptvert kāda objekta telpiskumu, figūru kontūras, novietojumu u.c. Vai jūs spējat iedomāties, cik daudz un kā vajadzētu kādam aprakstīt Brīvības pieminekli, lai kaut cik spētu iedot patieso informāciju, bet nekad nevarot iedot sajūtas? Mēs tās varam iedot, ja ļaujam neredzīgam cilvēkam objektu aptaustīt. Neredzīgam cilvēkam “acis” ir pirkstu galos.
Fonda vadītāja Sarma Freiberga jau daudzus gadus loloja sapni par iespēju Brīvības piemineki “ieraudzīt” neredzīgam cilvēkam.
Ir saņemts konceptuālu atbalsts projekta uzsākšanai no Brīvības pieminekļa un Rīgas brāļu kapu padomes. Ir izveidota projekta radošā komanda, kurā strādā tēlnieks Ivars Miķelsons, arhitekte Ilze Rukmane-Poča, Brīvības pieminekļa un Rīgas brāļu kapu padomes priekšsēdētājs Valdis Zatlers un Fonda Nāc līdzās! valdes priekšsēdētāja un idejas autore Sarma Freiberga.
