Vaira Vīķe-Freiberga: Pieminekli Uzvaras parkā ir pēdējais laiks nojaukt

Ar aicinājumu apzināties, cik ļoti kopš neatkarības atjaunošanas Latvijai ir paveicies, un ar mudinājumu uzstādīt mērķus, neapstāties pie šķēršļiem un katru dienu pieņemt kā dāvanu – tā svētkos mūs visus uzrunāja eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Viņa arī rosina uz kādu apņemšanos, ar ko varētu iezīmēt 4. maiju tieši šogad, vēsta lsm.lv.

Intervijā Latvijas televīzijas žurnālistei Oditai Krenbergai V. Vīķe -Freiberga pauž nepārprotamu vēstījumu: " Pēdējais laiks ir nojaut pieminekli Uzvaras parkā. Viņi ir visus savus līgumus un visas savas norunas lauzuši starptautiskā līmenī".

Viņa atgādina, ka Krievija parakstīja Budapeštas memorandu 1994. gadā, Jeļcins parakstīja kā Krievijas Federācijas prezidents Ukrainas neatkarības atzīšanu, tāpat kā Latvijas neatkarības atzīšanu. Lords Robertsons, toreizējais NATO ģenerālsekretārs, atceras, kā Putins viņam ir apliecinājis, kad bija tāda NATO un Krievijas kopējā sēde, ka - jā, viņi respektē, ka visas šīs valstis ir atšķīrušās no Padomju Savienības, arī tai skaitā Ukraina, tām ir tiesības uz suverenitāti, teritoriālo integritāti, viņš pilnīgi piekrīt. Robertsons vēl nesen pēdējās nedēļās ir citējis tieši tos kādreizējos Putina vārdus.

"Viņš tātad ir visu laiku melojis, visu laiku visas savas norunas lauzis. Savai tautai saka, ka viņš nekur nav iebrucis un nekādu karu neved. Mani satrieca visvairāk, gandrīz vairāk par to karu un to ļaunumu, kas tiek nodarīts ukraiņu tautai, tā nozombēšana. Gan pašā Krievijā, gan viņa līdzskrējējos citās zemēs, ka tik daudz cilvēku, miljoniem cilvēku par tik brutāliem faktiem un pierādījumiem var, tos neievērojot, ticēt visai šai izfantazētai retorikai.

Mani tas satriec, jo es esmu kā pedagogs pēc amata, pēc izglītības, vienmēr cerējusi, kā humāniste ticējusi cilvēces spējai progresēt un garīgi attīstīties, ja viņiem dod normālus dzīves apstākļus, ja viņiem dod brīvību, dod cilvēktiesības, dod iespējas izglītoties un mācīties.

Es skatos uz šiem tiešām aptaurētiem ļaudīm, kas runā tādas, realitātei neatbilstošas pārliecības un ir gatavi par tām stāvēt un krist, un mana ticība cilvēces nākotnei, es atzīšos, kļuvusi vismaz bišķi satricināta.

Un tas ir satriecoši mūža galā. Kad tu esi visu mūžu cerējis cilvēces progresam un tu skaties - kur tad tu esi nonācis," teic V. Vīķe - Freiberga.

U jautājumu, kādas sekas uz Latvijas sabiedrību atstātu tas, ja šis piemineklis tiktu nojaukts tagad, viņa atbildēja:

"Es domāju, ka daudzi, protams, to uzskatītu kā cilvēktiesību pārkāpumu, un es nezinu vēl, ko citu, bet nekas neliedz [nojaukt]. Tā nav kapa vieta. Nav, pretēji tam, kā bija Tallinā, kad pārveda [piemiekli] uz kapsētu. Es domāju, ka kapavietas, kas visur ir Latvijā, jāturpina respektēt. Diemžēl mūsējo ļaužu, kas ir gājuši Sibīrijā bojā, viņu kapavietas nav respektētas; tiem, kurus 1937.-1938. gadā likvidēja Staļins, arī mēs neredzam nekādus pieminekļus nekur uzstādītus. Bet kapavietas absolūti ir svētas un par tām nav runa.Bet šis ir uzvaras lielīšanās piemineklis, un tāds. Šāda tauta nav tādu pieminekli pelnījusi".

V. Vīķe Freiberga pieļauj, ka pēc tam, kad Latvija būs nojaukusi pieminekli, Krievija protestēs un sūdzēsies, bet viņi neatradīs juridiskus iemeslus, jo daudzas zemes jau ir sākušas šādus monumentus demontēt. "Un viņu politiku tas nemainīs ne vienā, ne citā virzienā. Viņiem jau ir sava politika, kas viņiem jau ir nolemta, un viņi tai sekos. Un īstenībā - ko mēs darām ar saviem pieminekļiem, tas ir tikai sīkums," sacīja V. Vīķe - Freiberga.