Bijušā AS "Pasažieru vilciens" (PV) valdes locekļa Mārtiņa Jirgena puse no viņam piederošā dzīvokļa Katoļu ielā 33, Rīgā, ir izlikts izsolē ar sākumcenu 20 000 eiro.
Izsolē pārdod pusi no dzīvokļa, kas atrodas Katoļu ielā 33, Rīgā. Dzīvokļa kopējā platība ir 87,1 kvadrātmetrs, savukārt Jirgenam piederošā puse no dzīvokļa novērtēta 20 000 eiro vērtībā.
Jau vēstīts, ka Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu departaments pērnā gada 4.novembrī lēma negrozīt Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru četri bijušie AS "Pasažieru vilciens" (PV) valdes locekļi atzīti par vainīgiem dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā.
Lietā bija apsūdzēti četri PV bijušie valdes locekļi - Nils Freivalds, Mārtiņš Jirgens, Edmunds Kancēvičs un Jānis Pētersons - par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu, noslēdzot augsta riska darījumu par vilcienu piegādi ar Spānijas komercsabiedrību "Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles, S.A." (CAF).
Kā informēja tiesa, viens apsūdzētais sodīts ar naudas sodu 45 minimālo mēnešalgu jeb 19 350 eiro apmērā, trīs apsūdzētie - ar naudas sodu 40 minimālo mēnešalgu jeb 17 200 eiro apmērā katrs. Visiem apsūdzētajiem liegtas tiesības trīs gadus ieņemt vēlētus amatus valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās. No apsūdzētajiem solidāri valsts labā piedzīta kaitējuma kompensācija par mantisko zaudējumu 1 484 945,95 eiro apmērā.
Pagaidām ir zināms, ka izsolē tika izlikts Jirgenam piederošais īpašums. Par naudas piedziņu no pārējiem bijušajiem valdes priekšsēdētājiem informāciju līdz šim nebija iespējams iegūt, jo ziņas par naudas piedziņu tiesu izpildītāji nesniedz.
Ar pirmās instances tiesas spriedumu apsūdzētie tika atzīti par vainīgiem pēc Krimināllikuma 318.panta otrās daļas likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013.gada 31.martam, par to, ka viņi, būdami valsts amatpersonas, izdarīja tīšas darbības, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, kas izraisījušas smagas sekas.
Minētās personas tika nolemts sodīt ar naudas sodu, kā arī atņemot tiesības trīs gadus ieņemt vēlētus amatus valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās.
Ar apelācijas instances tiesas spriedumu pirmās instances tiesas spriedums tika atcelts daļā par mantiskā zaudējuma kompensācijas nenoteikšanu un no apsūdzētajiem solidāri valsts labā piedzīta kaitējuma kompensācija par mantisko zaudējumu teju 1,5 miljonu eiro apmērā.
AT izvērtēja kasācijas sūdzību autoru argumentus par to, vai apsūdzētie pamatoti atzīti par vainīgiem viņiem inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā, kā arī par to, vai kaitējuma kompensācija pamatoti piedzīta valsts labā.
Tiesa konstatēja, ka, balstoties uz lietā iegūtajiem, pārbaudītajiem un novērtētajiem pierādījumiem, pirmās instances tiesa pamatoti atzinusi, ka apsūdzēto vainīgums viņiem inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā ir pierādīts ārpus saprātīgām šaubām.
AT lēmumā atsaukusies uz tiesu praksē jau paustu atziņu, ka arī pirms 2014.gada 15.maija grozījumiem Krimināllikumā 316.pantā definētais valsts amatpersonas jēdziens bija attiecināms uz amatpersonām, kuras pilda valsts dienesta pienākumus kapitālsabiedrībās vai kurām ir tiesības rīkoties ar kapitālsabiedrības mantu un finanšu līdzekļiem.
Attiecībā uz kaitējuma kompensācijas piedziņu valsts labā AT lēmumā norādīja, ka, lai arī sākotnēji kriminālprocesā neviena persona nebija atzīta par cietušo, apelācijas instances tiesa, atzīstot, ka ir pamats piedzīt no apsūdzētajiem solidāri prokurora pieteikto kaitējuma kompensāciju, pamatoti nosprieda to piedzīt tieši valsts labā. Apelācijas instances tiesa savu viedokli pamatojusi ar atsauci uz lietā esošajiem, pārbaudītajiem un pareizi novērtētajiem pierādījumiem un norādījusi likuma normas, saskaņā ar kurām tā noteikusi piedziņu.
AT lēmumā atsaucies uz tiesu praksē paustu atziņu, ka gadījumā, kad kriminālprocesā ir iesniegts un uzturēts prokurora pieteikums par kaitējuma kompensāciju valsts labā, nav obligāti nepieciešams, lai valsts tiktu atzīta par cietušo.
Tiesa atzīst, ka pretēji kasācijas sūdzību iesniedzēju viedoklim apelācijas instances tiesa pamatoti secinājusi, ka prokurora pieteiktā mantiskā zaudējuma kompensācija jāpiedzen no visiem apsūdzētajiem solidāri valsts labā, jo visi valdes locekļi ir solidāri atbildīgi par komercsabiedrības pārvaldību neatkarīgi no tā, kā viņu starpā sadalīti pienākumi, pat tad, ja valdes loceklis vadības funkcijas nav īstenojis, viņam ir visi likumā noteiktie pienākumi, tostarp pienākums atbildēt par kapitālsabiedrībai vai trešajām personām nodarītajiem zaudējumiem.
Jau ziņojām, ka četri bijušie PV valdes locekļi notiesāti par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu, noslēdzot augsta riska darījumu par vilcienu piegādi ar Spānijas komercsabiedrību "Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles, S.A." (CAF).
2012.gada aprīlī PV un Spānijas kompānija CAF parakstīja līgumu par jaunu vilcienu piegādi Latvijai, taču vēlāk radās aizdomas, ka parakstītais līgums neatbilst sākotnējam iepirkuma nolikumam, tādēļ var tikt apdraudēta Eiropas Savienības fondu finansējuma saņemšana šim darījumam. Vēlāk tika izsludināts jauns iepirkums toreizējā PV valdes priekšsēdētāja Arta Birkmaņa vadībā, taču arī tas netika realizēts, jo vilcieni izrādījās pārāk dārgi.
Saskaņā ar lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai pie kriminālatbildības tika saukti četri PV bijušie valdes locekļi - Nils Freivalds, Mārtiņš Jirgens, Edmunds Kancēvičs un Jānis Pētersons. Neviens no viņiem vainu neatzīst.
Prokuratūra iepriekš informēja, ka 2013.gada martā, izskatot Satiksmes ministrijas iesniegumu par pārtraukto pasažieru vilcienu iepirkumu un izvērtējot iesniegumam pievienotos un pārbaudes gaitā saņemtos materiālus, tika nolemts sākt kriminālprocesu par noziegumiem valsts institūciju dienestā. Pārbaudes rezultātā tika konstatēts, ka PV valdes rīcībā, 2012.gada 2.aprīlī noslēdzot pasažieru vilciena piegādes un uzturēšanas līgumu ar Spānijas kapitālsabiedrību CAF, ir saskatāmas Krimināllikumā paredzētās noziegumu pazīmes.