Atklātībā nonākusī informācija par Sudānā sagūstītajiem Latvijas pilsoņiem rada jautājumus, uz kuriem pašlaik atbildes vai nu nav zināmas, vai arī netiek sniegtas.
Drošības policijā Neatkarīgajai neatbildēja pēc būtības, pat nepaskaidrojot, kāpēc, kaut gan arī tās Pretterorisma centrs (PTC) saskaņā ar Latvijas Ārlietu ministrijas sniegto informāciju piedalās izmeklēšanā par Latvijas pilsoņu nolaupīšanas faktu. Latvijas Ārlietu ministrijas (ĀM) oficiāli paustā informācija arī ir nekonkrēta. Ārlietu ministra padomniece Dace Balode norādīja, ka tieši izmeklēšanas veicēji, tātad Sudānas varas iestādes, ANO Pasaules pārtikas programma (WFP) un PTC, nosaka to, kādu informāciju ĀM pauž publiski.
Pagaidām nav skaidras atbildes uz jautājumu, kāpēc WFP misijā strādājošā Latvijas uzņēmuma helikoptera apkalpi nolaupīja. Interneta vietnē blogs.reuters.com uzsvērts, ka Sudānas bruņotie noziedznieki vēlas vienu – izpirkuma naudu. Šādos gadījumos ar viņiem sarunājas īpaši apmācīti cilvēki, kuri pārzina vietējos apstākļus un tradīcijas, jo pārrunu ilgumu var ietekmēt dažādi faktori – sākot ar reliģiskajiem svētkiem un beidzot ar pēkšņām lietavām. Tāpēc Latvija šajā ķīlnieku krīzē uzticējās un sadarbojās ar WFP drošības struktūrām, kurām ir liela pieredze darbam Sudānā. Tomēr ne mazāk būtisks ir bijis arī ĀM Konsulārā departamenta un Latvijas drošības iestāžu darbs ķīlnieku krīzes risinājuma darbību koordinēšanā.
Vai interneta portālā izplatītais stāsts par trīs Latvijas ķīlnieku izlaušanos no gūsta ar ieročiem rokās, nogalinot divus gūstītājus, ir atstājis vai atstās sekas, mainot kidnaperu līdzšinējo taktiku (proti, nenogalināt un nespīdzināt) pret citiem ķīlniekiem – gan esošajiem, gan potenciālajiem, kā arī ANO misijām? Neatkarīgās izpētītā informācija par cilvēku nolaupīšanas gadījumiem Sudānā liecina (to uzsvēra arī ĀM Konsulārā departamenta direktore Zanda Grauze), ka Sudānas grupējumi nenogalina un citādi nekaitē gūstekņiem.
Kāpēc vajadzēja nogalināt bēgošos gūstītājus, kuri, ja var ticēt atstāstam, ķīlnieku rokās pameta pat ieročus un saziņas līdzekļus? D. Balode atbild, ka šo portālā publicēto informāciju pārbauda, līdzīgi runā arī Neatkarīgās avots – šī varētu būt viena no versijām, kas īsti Sudānā notika.
Pašlaik trūkst pārliecinošu ziņu par to, vai helikoptera apkalpe pirms došanās līgumdarbā uz Sudānu bija sagatavota reālā pirmsmisijas apmācībā un prefekti zināja, kā jārīkojas konkrētās ekstrēmās situācijās. Piemēram, nerīkoties uz savu galvu, bet gaidīt, kad tiks atbrīvoti, jo Neatkarīgajai neizdevās gūt apstiprinājumu, ka kāds cits ķīlnieks būtu aizbēdzis. Daži gūstā atrodoties pat aptuveni gadu. Laikraksts iepriekš saņēma apstiprinošu atbildi, ka helikoptera ekipāža bija apmācīta darbam īpašos apstākļos. Tomēr šonedēļ uzzinātā informācija (tiesa, tā neattiecas uz konkrēto gadījumu) ļauj izteikt pieņēmumu, ka ne vienmēr tas, kas rakstīts uz papīra, notiek īstenībā.
Varbūt abiem pilotiem un mehāniķim bija pamats nepaļauties uz glābšanas operācijas sekmīgu iznākumu, jo viņus, iespējams, varēja izpestīt agrāk? Pieņemsim, ka apstākļu nelaimīgas sakritības dēļ operācija neizdevās un gūstekņi nolēma bēgt. "Lai atbildētu uz šo jautājumu, sīkāk jāpārzina situācija Sudānā. Politiskā situācija ir ļoti sarežģīta, tā ir milzīga valsts, kuras teritorija pielīdzināma [visai] Eiropas teritorijai," skaidro D. Balode. Z. Grauze uzsver – visi ķīlnieki tikuši atbrīvoti.
Galu galā – kā šis gadījums ietekmēs Latvijas uzņēmuma sadarbību ar WFP un tos mūsu cilvēkus, kas strādā Sudānā? "ĀM pilnībā pilda savu pienākumu rūpēties par Latvijas valstspiederīgo, kuri atrodas Sudānā, drošību, kā arī par to Latvijas uzņēmumu biznesa interesēm, kuri attīsta savu darbību šajā Āfrikas valstī," teikts atbildē Neatkarīgajai.