Saeima šodien konceptuāli atbalstīja grozījumus Latvijas Republikas Zemessardzes likumā un citos saistītajos likumos, kas paredz mobilizācijas gadījumā zemessargus ieskaitīt aktīvajā dienestā karavīra statusā.
Minētā norma attiektos uz izņēmuma stāvokli vai kara gadījumu, kā arī gadījumu, ja Ministru kabinets pieņem lēmumu par zemessargu mobilizāciju pirms īpašā tiesiskā režīma iestāšanās valstī.
Tā kā izņēmuma stāvokļa tiesiskais režīms var tikt attiecināts tikai uz atsevišķu valsts teritorijas daļu, likuma grozījumi paredz iespēju lemt par daļēju zemessargu mobilizāciju, proti, ieskaitīšanu aktīvajā dienestā, pārējos zemessargus pakļaujot paaugstinātas gatavības režīmam.
Tādējādi, pirms īpaša tiesiskā režīma iedarbināšanas valstī Ministru kabinets varēs lemt par pilnīgu vai daļēju zemessargu mobilizāciju, aktīvajā dienestā ieskaitot tikai daļu no kopējā zemessargu skaita un pārējos zemessargus attiecīgi uzturot paaugstinātas gatavības režīmā.
Paaugstinātas gatavības režīms norāda uz zemessarga pienākumu būt gatavam noteiktā laikā pēc attiecīgās Zemessardzes vienības pieprasījuma ierasties dienesta vietā un sākt pildīt attiecīgā režīma Valsts aizsardzības plānā vai Valsts aizsardzības operatīvajā plānā paredzētos uzdevumus valsts aizsardzības nodrošināšanai.
Nacionālie bruņotie spēki valsts apdraudējuma gadījumā rēķinās ar visu pieejamo personālsastāvu, un īpaši valsts apdraudējuma agrīnajā fāzē rēķinās ne tikai ar Ministru kabineta mobilizētajiem zemessargiem, bet arī ar tiem zemessargiem, kuriem noteikts "paaugstinātas gatavības režīms".
Paaugstinātas gatavības režīmā esošie zemessargi situācijas eskalācijas gadījumā nekavējoties tiks mobilizēti.
Nacionālās drošības likums paredz tiesības Ministru kabinetam pieņemt lēmumu par zemessargu un rezerves karavīru mobilizāciju ne ilgāk kā uz 72 stundām. Ņemot vērā minēto, Saeima šodien arī konceptuāli atbalstīja grozījumus arī šajā likumā, nosakot tiesības Ministru kabinetam lemt par zemessargu pakļaušanu paaugstinātas gatavības režīmam.
Paralēli ministrija sagatavojusi un valdība atbalstīja grozījumus Krimināllikumā, kas zemessargam par izvairīšanos no mobilizācijas paredz piemērot īslaicīgu brīvības atņemšanu, sabiedrisko darbu, vai naudas sodu.