Vai valsts nākamajā apkures sezonā sniegs atbalstu iedzīvotājiem?
Iespējams, pirms nākamās apkures sezonas atkal būs jādomā par to, kā valstij iesaistīties, lai mazinātu siltuma tarifu lielo sadārdzinājumu, kuru īpaši izjutīs iedzīvotāji atsevišķās pašvaldībās, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja labklājības ministrs Gatis Eglītis (K).
Viņš skaidroja, ka šajā apkures sezonā valsts no savas puses jau "iejaucās", lai patērētājiem kompensētu energoresursu sadārdzinājumu.
"Šie atbalsta pasākumi, par kuriem mēs nolēmām janvāra sākumā, beidzās tagad, aprīļa beigās, un tur bija arī intervence no valsts puses attiecībā uz siltuma tarifiem, īpaši tajās pašvaldībās (..), kur ir ar gāzi kurināms. Tur bija milzīgi šie lēcieni un valsts iejaucās no savas puses šajā apkures sezonā, lai kompensētu sadārdzinājumu virs noteikta līmeņa - 68 eiro par megavatstundu," skaidroja Eglītis.
Viņš pieļāva, ka, tuvojoties jaunajai apkures sezonai, atkal būt jādomā par līdzīgu "intervenci no valsts puses, lai atsevišķās pašvaldībās tomēr iedzīvotājiem nav jāsaņem šis sitiens".
Ministrs atzina, ka kopumā nākamajā apkures sezonā situācija būs sarežģīta un iedzīvotājiem arī pašiem ir jāgatavojas tai, piemēram, laikus veidojot iekrājumus.
Vaicāts, cik daudz papildu naudas šī gada budžetā valstij varētu būt vajadzīgs dažādu ar izmaksu sadārdzinājumu saistītu iedzīvotāju atbalsta instrumentu ieviešanai, Eglītis atbildēja, ka tie varētu būt vismaz 70 miljoni eiro. Pagaidām valsts budžeta programmā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" naudas vēl pietiekot, bet tā nav bezizmēra, tāpēc katrs atbalsta pasākums esot rūpīgi jāpārdomā, lai tas būtu mērķēts un efektīvs.
Kā ziņots, ja inflācijas ietekmē tiks īstenoti pasākumi ar nopietnu fiskālo ietekmi, būs nepieciešamas papildu finansēšanas iespējas, trešdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē norādīja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvis Nils Sakss.
Komisijas deputāti otrdien uzklausīja Labklājības ministrijas (LM) izstrādātos risinājumus mērķētam atbalstam, lai mazinātu inflācijas ietekmi. Ministrija paredz potenciālu rīcību sešos dažādos virzienos - ātrāka pensiju indeksēšana, vienreizējs pabalsts mazo pensiju saņēmējiem gada beigās, transporta pabalsts personām ar invaliditāti, minimālā ienākuma līmeņa reforma, palielināts mājokļa pabalsts un minimālās algas paaugstināšana.
Sakss norādīja, ka nākamajā gadā valsts fiskālā telpa plānota apmēram 150 miljonu eiro apjomā. Īstenojot LM ieplānotos pasākumus, tiktu izmantota lielākā daļa no tās. Tādējādi no FM puses lielākais atbalsts ir pensiju agrākai indeksēšanai, bet tikai šim gadam, neradot ilgtermiņa finansiālu ietekmi, tāpat pietiekami fokusēts ir arī mājokļa pabalsts.