Ukraiņu bēgļi Latvijā saskaras ar dažādiem birokrātiskiem šķēršļiem

Ukraiņu bēgļi joprojām saskaras ar birokrātiskiem šķēršļiem, kuru dēļ visu nepieciešamo dokumentu sakārtošana, kā arī pabalstu saņemšana aizņem ilgu laiku, vēsta biedrības "Palīdzēsim viens otram" pārstāvis Raimonds Ronis.

Viņš uzsver, ka "Palīdzēsim viens otram" aktīvi atbalsta ikvienu, kas vēršas ar palīdzības saucieniem. Reaģējot uz militārā konflikta notikumiem Ukrainā, biedrība uzreiz apzināja resursus un operatīvi tika pieņemts lēmums izveidot darba grupu, kurā apspriest "Palīdzēsim viens otram" iespējas iesaistīties atbalsta sniegšanā.

Ukrainas kara bēgļiem biedrība sniedz visa veida nepieciešamo atbalstu - gan organizējot nokļūšanu uz Latviju, gan meklējot mājvietu un mēbeles, kā arī nodrošina pamatvajadzības - nodrošinot bēgļus ar pārtiku, higiēnas precēm, medicīnisko palīdzību, transportu.

Tāpat biedrība sniedz palīdzību nepieciešamo dokumentu noformēšanā, kā arī sniedz visu nepieciešamo informāciju un konsultācijas, lai viņi varētu iejusties Latvijā.

Ronis uzsver, ka biedrība ir kā "tilts", kas savieno šīs ģimenes ar iestādēm un sabiedrību.

"Mēs esam "drauga plecs" ar ko parunāties, pie kā vērsties, un arī paši nodrošinām ar vajadzībām, ja redzam, ka tas nepieciešams, bet var redzēt, ka ģimenei ir kauns to vaicāt vai arī ir pārāk pieticīgi. Mums ir svarīga cilvēcība, cilvēcīgas attiecības un veselīgas sabiedrības veidošana," saka Ronis, uzsverot, ka biedrība atbalsta arī Ukrainā palikušos, organizējot un sūtot humānās palīdzības kravas pilsētām, sagādājot to, kas viņiem patiesi ir nepieciešams.

Biedrība pārbauda, kas sūtījumu saņems, kas ir palīdzības saucējs un attiecīgi plāno un organizē visu procesu - no kravas auto sagādāšanas, formalitāšu kārtošanas robežas šķērsošanai un arī kravas sagādāšanā un uzkraušanā. Biedrība seko līdzi procesam, līdz tiek saņemts apstiprinājums, ka palīdzība ir saņemta un nodota tiem, kam tā nepieciešama.

Ronis pauž gandarījumu, ka daudzas lietas, kuras nepieciešamas bēgļiem, tiek saziedotas un nogādātas viņu birojā. Nepieciešamo lietu saraksts ir atrodas biedrības "Facebook" sociālajā vietnē.

Viņš uzsver, ka nākotnes plāni attiecībā uz ukraiņu ģimenēm, kas nonākušas militārā konflikta rezultātā Latvijā, biedrībai ir saistīti ar atbalsta sniegšanu, integrēšanu un, ja nepieciešams, mentoringu, lai iejustos Latvijā un viņiem tiktu nodrošinātas pamatvajadzības.

"Sniedzam visu nepieciešamo atbalstu un vēlamies sniegt viņiem iespēju dzīvot normālu dzīvi, stabilizējot emocionālo vidi un stāvokli, kā arī palīdzēt atgūt dzīvesprieku. Par plāniem šobrīd detalizēti nestāstīsim, jo to realizācijai ir nepieciešami papildu resursi, kurus aktīvi meklējam," saka Ronis, papildinot, ka bēgļiem visvairāk ir nepieciešams draudzīgais atbalsts.

Liela daļa atbraukušo nezina, kas viņus šeit sagaida. "Problēma ir ilgais gaidīšanas laiks attiecībā uz pabalstiem un dokumentu kārtošanu. Tomēr viss notiek, galvenais ir iesaistīties un atbalstīt, piedomājot par to, kā es vēlētos, lai pret mani izturas, ja es nonāktu šādā situācijā," uzskata organizācijas pārstāvis.

Tāpat biedrībai ir svarīgi radīt izpratni par to, kas ir labdarība, graujot stereotipus un dodot iespēju cilvēkiem sevi realizēt. Biedrības finanšu resursi ir ierobežoti, bet biedrību atbalsta ziedotāji.

Arī Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) projekts ir valsts finanšu atbalsts. Tas ir Latvijas valsts budžeta finansētās programmas "Atbalsts brīvprātīgo darbam" uzvarēts projekts, kura rezultātā tiek piešķirts finansējums.

"Protams, gribētos, lai resursi būtu bez ierobežojumiem, līguma noteikumi uzliek noteiktus ierobežojumus, tomēr tādā veidā mums ir iespēja izdarīt mazākus darbus soli pa solim. Finanšu resursi ir ļoti ierobežoti, savukārt plāni mums ir lieli," uzsver Ronis.

Biedrības vadītājs Edijs Pipars uzsver, ka sabiedrībai kopā ir liels spēks un biedrības komanda ir daļa no tā visa.

Viņš pauž gandarījumi, ka biedrība mācās un aug. Tāpat Pipars izsaka pateicību visiem ziedotājiem, kā arī visiem brīvprātīgajiem par iesaistīšanos procesos un atbalsta sniegšanu ukraiņiem un arī vietējām ģimenēm.

Jau vēstīts, ka SIF apstiprinājis sešus projektu pieteikumus konkursā "Atbalsts brīvprātīgo darbam", lai stiprinātu nevaldības organizāciju brīvprātīgā darba aktivitātes pilsoniskās sabiedrības iesaistei ar mērķi palīdzēt Ukrainai un Ukrainas iedzīvotājiem Latvijā.

Kā informēja SIF pārstāve Zane Jēkabsone, ar SIF atbalstu tiks iesaistīti vairāk nekā 500 brīvprātīgo palīdzības sniegšanai.

Ar valsts finansējuma palīdzību paredzētas apmācības par brīvprātīgā darba veikšanu, brīvprātīgā darba koordinēšanas un popularizēšanas pasākumi, tostarp humānās palīdzības kravu, veselības aprūpes koordinēšana Ukrainas bērniem, ziedojumu vākšana, kā arī citas nozīmīgas aktivitātes Ukrainas sabiedrībai un brīvprātīgo darbā.

Projektu aktivitātēs iesaistīs ap 537 brīvprātīgos, to skaitā aptuveni 100 brīvprātīgajiem plānotas arī apmācības. Papildus tam, piemēram, biedrība "Latvijas Samariešu apvienība" ir norādījusi, ka brīvprātīgā darba veikšanā būs iesaistīti arī Ukrainas iedzīvotāji, kas raduši patvērumu Latvijā, dodot iespēju socializēties līdzdarbojoties un palīdzot iekļauties, vienlaikus mazinot spriedzi.

Projektu realizāciju tuvākajā laikā sāks biedrība "Palīdzēsim viens otram", biedrība "Gribu palīdzēt bēgļiem", biedrība "Latvijas Jaunatnes padome", nodibinājums "Bērnu slimnīcas fonds", biedrība "Tavi draugi" un biedrība "Latvijas Samariešu apvienība". Vienam projektu iesniedzējam maksimālais finansējums bija līdz 10 000 eiro.