Nākamajā apkures sezonā rēķini būs ļoti lieli; par vienistabas dzīvokli var nākties maksāt pat 250 eiro

© f64.lv, Vladislavs Proškins

Nākamajā apkures sezonā siltumenerģijas tarifi vidēji varētu pieaugt divas vai pat vairāk reizes, norāda Latvijas siltumuzņēmumu asociācijas valdes loceklis Valdis Vītoliņš.

Vienlaikus gan viņš skaidro, ka tas būs atkarīgs no dažādiem siltumenerģijas pakalpojumu sniedzējiem. Lētāki tarifi būs tajās pašvaldībās, kurās siltuma ražošanai vairāk izmanto no dabasgāzes alternatīvus enerģijas resursus, piemēram, šķeldu. Pašvaldību, kas izmanto tikai vienu no abiem resursiem - dabasgāzi vai alternatīvas opcijas - ir maz, svarīgs būs siltumenerģijas kompānijas izvēlētais samērs starp dabasgāzi un citu kurināmo.

"Jautājums, kas ir miljonu vērts, ir - kāda būs dabasgāzes cena. Vienkāršākais pieņēmums ir, ka dabasgāzes cena būs tāda, par kādu tā iesūknēta Inčukalna dabasgāzes krātuvē, bet to patlaban varam tikai nojaust," norādīja Vītoliņš.

Viņš pauž, ka Latvijas iedzīvotāji cenu pieaugumu izjutīs arī ne apkures sezonas mēnešos, proti, beidzoties valsts noteiktajam atbalstam, kas līdz maijam nosaka maksimālo robežu centrālās apkures klientiem - 68 eiro par megavatstundu (MWh). Jau tad klienti sajutīs cenu pieaugumu par ūdens sildīšanu.

Vītoliņš prognozē, ka, ja siltumenerģijas tarifs noteiktā pašvaldībā sasniegs, piemēram, 150 eiro par MWh, tad janvārī par vienistabas dzīvokli ne jaunā namā siltuma rēķins varētu sasniegt no 200 līdz 250 eiro, kas gan var svārstīties atkarībā no temperatūras ārā.

Siltumapgādes pakalpojumu tarifus regulējamiem komersantiem atbilstoši ekonomiski pamatotām izmaksām apstiprina regulators - Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK).

Latvijas siltumuzņēmumu asociācija ir sabiedriska profesionāla organizācija, kurā apvienojušies centralizētās siltumapgādes uzņēmumi, siltumiekārtu un aprīkojuma ražotāji un piegādātāji, kā arī atsevišķi individuālie biedri - enerģētikas eksperti.

Latvijā

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais