Lai izdevumu kāpuma apstākļos atbalstītu iedzīvotājus – īpaši mazāk aizsargātās grupas –, Labklājības ministrija (LM) sagatavojusi sešus priekšlikumus, vēsta Latvijas radio.
Tajos izskatīta gan atsevišķu pabalstu celšana, gan minimālās algas, kā arī pensiju apjoma kāpināšana. Tomēr nedrīkst aizmirst, ka nākamās Saeimas vēlēšanas gaidāmas jau rudenī, tādēļ deputātiem gaidāms izaicinājums - pirmsvēlēšanu solījumu laikā spēt sarūpēt atbalstu, kas nepārsniedz iespējas.
Ministrija piedāvā sešus risinājumus iedzīvotāju atbalstam saistībā ar straujo cenu kāpumu
Cenu kāpums skāris gan pārtikas produktus, gan energoresursus. Lai izmaksu kāpumu, kuram ne tuvu neseko algu kāpums, amortizētu, LM piedāvā sešas idejas:
Parasti pensijas indeksē oktobrī, taču LM ierosinājumā paredzēts šogad, to darīt mēnesi ātrāk. Labklājības ministrs Gatis Eglītis ("Konservatīvie") minēja - kāpums varētu būt 10%. Tam būtu jāatvēl 26 miljoni eiro no speciālā budžeta. Un šis pensiju kāpums skartu apmēram 563 000 cilvēku.
Proti, reizi gadā - decembrī - vēl vienu pabalstu ieskaitītu mazāko pensiju saņēmēju kontos.
Šī pabalsta paaugstināšanu personām ar invaliditāti parasti veic divas reizes gadā. Šogad LM piedāvā papildu - trešo maksājumu 50 eiro apmērā, savukārt no nākamā gada pabalstu no 80 varētu celt līdz 105 eiro. Šādu pabalstu saņem 35 000 iedzīvotāju. Palīdzība šajā gadā izmaksātu apmēram 750 000 eiro.
Par reformu to sauc pati ministrija, jo plaši skartu to, kā valsts uzlūko minimālos ienākumus un to slieksni.
"Minimālo ienākumu līmeņu reforma, kas ir mums uzdevums gan no Satversmes tiesas, gan no Eiropas Komisijas. Šie minimālo ienākumu sliekšņi katru gadu no 1. janvāra tiks aktualizēti attiecībā pret vidējiem ienākumiem valstī. Tātad, ja ekonomika aug, līdz ar to arī aug minimālās pensijas sliekšņi, maznodrošināto GMI [garantētais minimālais ienākums]. Ja ir deflācija, tad pēc būtības, jā - būtu jāsamazinās," atzina ministrs.
LM ieskatā valsts līdzfinansējums pašvaldībām mājokļa pabalstam veidotu 50%. No nākamā gada varētu augt mājokļa koeficienti dažādām mājsaimniecību kategorijām - piemēram, atsevišķi dzīvojošām pensijas vecuma personām vai personām ar invaliditāti.
Šeit ministrija kā reālāko redzētu 500 eiro minimālās algas kāpināšanu uz 640 eiro.
Liela daļa atbalsta paredzēts senioriem. Latvijas Pensionāru federācijas vadītāja Aija Barča uz priekšlikumiem raugās pozitīvi, taču piesardzīgi.
"Man gribētos, lai komisijā vai tad, kad tas tiek diskutēts, tiek piešķirta ļoti nopietna uzmanība pārtikas sadārdzinājumam. Ja kādreiz teica, ka trūcīgie pensionāri ir reņģēdēji, - reņģes vairs nopirkt nevar. Un jautājumā par indeksāciju - kā tagad ir domāts? Vai tagad ne tik vien šogad, bet arī turpmāk pensiju indeksācija notiek septembra mēnesī? Vislabāk jau būtu, ja tas turpinātos arī nākamajos gados," sacīja Barča.
Un piesardzīgs skats nav pārsteidzošs - jāatceras, ka šobrīd tuvojas Saeimas vēlēšanas, kas tradicionāli ir solījumu laiks. No LM sacītā noprotams - lielākā daļa punktu jāvērtē nākamā gada budžeta veidošanas procesā, un tam piekrīt arī Finanšu ministrijā (FM), norādot, ka ideju īstenošanai arī jāmeklē papildu finansējuma avoti.
Tikmēr Ekonomikas ministrija, vērtējot atbalsta piedāvājumu, apstiprināja - nekas neliecina, ka tuvākajā laikā energoresursu cenas kritīs, tādēļ valstij jādomā par atbalstu iedzīvotājiem, tostarp atbalstot alternatīvo energoresursu iegūšanu, taču ar minimālās algas celšanu gan jābūt piesardzīgiem.