Pērn Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) no Latvijas visvairāk iesūtīti iesniegumi par trīs tēmām - vārda brīvība, īpašuma tiesības un izglītības reforma, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē, iepazīstinot ar ECT pārskatu par 2021.gadu, stāstīja Latvijas pārstāve starptautiskajā cilvēktiesību institūcijās Kristīne Līce.
Pēc viņas teiktā, tēma, par kuru iesniegumi tika saņemti visvairāk, ir tiesības uz vārda brīvību, kur cilvēki sūdzējās par aizliegumu rīkot mītiņus vai protesta gājienus, kā arī par papildu drošības līdzekļu piemērošanu sociālajā tīklā "Facebook", lai nodrošinātu dezinformācijas mazināšanu par Covid-19 pandēmiju.
Otrā populārākā tēma, par kuru ECT pērn saņemtas sūdzības, ir tiesības uz privātīpašumu gan saistībā ar tiesu izpildītāju rīcību, gan publisko ezeru statusu, gan citām, ar īpašumu tiesībām saistītām tēmām. Kā nozīmīgāko Līce izcēla nolēmumu lietā "Bērziņš un citi pret Latviju", kur iesniegumā Jānis Bērziņš un citi pārstāvji sūdzējās, ka kopš 2005.gada viņiem tikusi liegta piekļuve viņu kopīpašumā esošajiem zemes gabaliem "Liezeri", kuriem noteikta stingra režīma aizsargjosla. Sekojoši 2021.gadā ECT secināja, ka ir pieļauts īpašumu tiesību pārkāpums.
Savukārt trešā populārākā tēma ir bijusi sūdzības par izglītības reformu un to, kā latviešu valodas proporcijas mazākumtautību skolās tiek palielinātas.
Līce arī skaidroja, ka lai gan iesniegumu skaits 2021.gadā izteikti neatšķīrās no 2020.gada, tiesas nolēmumi 2021.gadā bija divreiz mazāk nekā gadu iepriekš.
Papildus Līce informēja, ka ir saņemtas sūdzības ECT no baltkrievu sabiedrības par Latvijas valdības aizliegumu viņiem nelegāli šķērsot robežu. Tomēr tiesa nosprieda, ka Latvijai nav legāla pienākuma ielaist baltkrievu bēgļus valstī.
Uz jautājumu, vai pēc kādas no izskatītajām lietām Saeimai vajadzētu gatavot likuma grozījumus, Līce atbildēja, ka ECT izvērtēto problēmu cēlonis ir nevis pats likums, bet gan tā piemērošana.
Līce izcēla, ka arvien vairāk vienas valsts pārstāvji ietekmējas no citu valstu tiesu lēmumiem. Šādas situācijas arī esot redzamas Latvijā, kad valsts likumu maina, ņemot vērā spriedumus citās valstīs.
Latvijas pārstāve starptautiskajā cilvēktiesību institūcijās arī izcēla, ka ECT ir būtiski, ka Eiropas valstīs tiek aizsargātas visas ģimenes un tiek nodrošināta visu ģimeņu dzīves neaizskaramība, bet paralēli tā neuzspiež valstīm pieņemt dzīvesbiedru likumus.