Ukrainas kara bēgļu faktiskais skaits Latvijā – nezināms; nav arī datu apmaiņas ES līmenī

Kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā Latvijā kopumā reģistrēti 25 194 Ukrainas civiliedzīvotāji, savukārt 19 972 bēgļiem izsniegti uzturēšanās dokumenti ar tiesībām uz nodarbinātību, liecina jaunākā Iekšlietu ministrijas (IeM) apkopotā informācija. Tomēr faktiskais Ukrainas civiliedzīvotāju skaits Latvijā nav zināms, jo ne visi ir vērsušies attiecīgajās iestādēs Latvijā.

Savukārt izmitināšana ar pašvaldību Civilās aizsardzības komisiju starpniecību bijusi nepieciešama 9614 personām.

Ukrainas iedzīvotāji, kuriem ir biometriskās pases un nav nepieciešama ne sociālā palīdzība, ne palīdzība ar izmitināšanu, var uzturēties Latvijā līdz 90 dienām gada laikā, par to neinformējot valsts iestādes.

Tomēr nav zināms faktiskais Ukrainas civiliedzīvotāju skaits Latvijā, jo ne visi ir vērsušies pašvaldībās pēc palīdzības, kā arī netiek vākta informācija par ukraiņiem, kas pamet Latviju. Tas nozīmē, ka kara bēgļi var saņemt gan Latvijas sniegto palīdzību, gan to pašu lūgt kādā citā valstī, vēsta lsm.lv.

Par to, vai šie statistikas dati atbilst faktiskajai Ukrainas kara bēgļu situācijai valstī, pārliecināties nevar. Zināms, ka daļa ukraiņu Latviju jau ir pametuši, tostarp atgriezušies dzimtenē. Valsts gan šādus datus neapkopo.

"Pēc neformālas informācijas apmaiņas, mēs redzam, ka ir gadījumi, ka cilvēki piesakās atbalstam vairākās valstīs. Tas nozīmē, ka viņi saņem šo pagaidu aizsardzības statusu, bet faktiski dodas uz citu valsti un dara to pašu. Eiropas Savienībā šobrīd nav centralizēta risinājuma, kā novērst šāda veida cilvēku ceļošanu un pabalstu saņemšanu," atzina Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs.

Viņš gan zināja teikt, ka Eiropas Komisija rosinās priekšlikumu, kā valstīm savā starpā apmainīties ar datiem.

Ukrainas civiliedzīvotāju plūsma uz Latviju mazinās. Ukraiņi par savu galamērķi izvēlas Centrāleiropu un valstis, kas ir tuvu Ukrainai, lai, ģeopolitiskajai situācijai uzlabojoties, ātrāk varētu atgriezties dzimtenē.

"Mēs, paužot savu gatavību un atbalstu arī Moldovai, būtu gatavi uzņem lielāku cilvēku skaitu nekā šobrīd tas ir darīts, bet cilvēki vienkārši nepiekrīt. Viņi ir palikuši pie saviem radiem, draugiem - gaida brīdi, kad būs iespēja atgriezties," sacīja Trofimovs.

Premjers Krišjānis Kariņš (V) pagājušajā nedēļā atzinis, ka bēgļu skaita pieauguma temps ir ļoti palēninājies un nav paredzams, ka tuvākajā nedēļā vai divās būs atkal straujš pieaugums.

Latvijā ierodoties 30 000 Ukrainas bēgļu, septiņām valstspilsētām vajadzētu uzņemt kopumā 14 876 cilvēkus, no kuriem vairāk nekā puse būtu jāuzņem Rīgai, paredz valdībā pieņemtie noteikumi "Pašvaldībās izmitināmo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits", kurus sagatavoja IeM.

Pašvaldībās izmitināmo bēgļu skaits tiek sadalīts proporcionāli pašvaldību administratīvajās teritorijās deklarēto iedzīvotāju skaitam.

Kopš Krievijas iebrukuma sākuma 24.februārī Ukrainā savas mājas bijuši spiesti pamest miljoniem cilvēku.