Zemkopības ministrs: Lauksaimniekiem būs nepieciešams papildus atbalsts no ES
Būtu jāapsver iespēja terminēti noteikt atkāpes no vides un klimata mērķiem, lai lauksaimnieki varētu izmantot zemi pārtikas audzēšanai, otrdien norādījis Latvijas zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA), Rīgā tiekoties ar Eiropas Komisijas lauksaimniecības komisāru Janušu Vojcehovski, norādīja Zemkopības ministrijā (ZM).
Gerhards uzsvēris, ka šīs atkāpes ir jāpatur spēkā līdz brīdim, kad karš ir beidzies un pārtikas ražošana Eiropā vairs nav pakļauta riskiem.
Viņš uzskata, ka Eiropas Komisijai ir obligāti jāizvērtē tas, kā katrs no jaunajiem Zaļā kursa mērķiem realitātē ietekmēs pārtikas ražošanu, un to, cik daudz saražojam un kā tas ietekmēs pārtikas cenas.
Gerhards vērsa lauksaimniecības komisāra uzmanību uz to, ka jau pirms kara ražošanas izmaksas Latvijas lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem bija stipri augušas. Savukārt Krievijas karš Ukrainā ir gan sadārdzinājis resursu un izejvielu cenas, gan nozīmīgi negatīvi ietekmējis piegāžu ķēdes.
Neskatoties uz to, ka Latvijas lauksaimnieki un pārtikas ražotāji strādā ļoti sarežģītos apstākļos, viņi turpina ražot produkciju līdzšinējā apmērā, piebildis ministrs.
Tāpat amatpersonas tikšanās laikā pārrunāja Kopējās lauksaimniecības politikas Latvijas stratēģisko plānu nākamajiem pieciem gadiem - no 2023. līdz 2027. gadam. Latvija esot saņēmusi Eiropas Komisijas komentārus un ieteikumus par plānā paredzētajiem pasākumiem, atzīmējot plāna augsto pabeigtības līmeni, bet vienlaikus aicinot pārskatīt to saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā.
Latvija uzskata, ka pašreizējā ģeopolitiskā situācija un straujais izejvielu un energoresursu cenu pieaugums prasa steidzamus risinājumus, kādus stratēģiskais plāns uzreiz nevar nodrošināt.
"Eiropas Savienībai (ES) ir jāspēj atrast līdzsvaru starp mūsu finansiālajām iespējām un augstākām ambīcijām un papildu atbalsta instrumentiem, lai risinātu visas identificētās vajadzības, jo īpaši saistībā ar klimata un vides mērķiem," uzsvēris zemkopības ministrs.
Viņš atzīst, ka ES lauksaimniecības ministri kopā ar Eiropas Komisiju tūlīt pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā strauji reaģēja un pieņēma vairākus būtiskus lēmumus, kas palīdzēs lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem, tajā skaitā tiks sniegts arī finansiāls atbalsts. "Tomēr ir jārēķinās, ka - atkarībā no situācijas - būs nepieciešams vēl papildu atbalsts no ES puses," piebilst ministrs.