Iekšējās drošības stiprināšanas pasākumiem Tieslietu ministrijai papildus piešķir 1,15 miljonus eiro
Šodien valdība lēma no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirt 1 154 000 eiro Tieslietu ministrijai vienreizējām investīcijām, lai segtu izdevumus par iekšējās drošības stiprināšanas pasākumu īstenošanu, tai starpā nodrošinot divu cietumu žoga pārbūvi.
Ieslodzījuma vietu pārvaldei (IeVP) tiks novirzīti 654 000 eiro, bet 500 000 eiro tiks novirzīti Satversmes aizsardzības birojam (SAB).
Tieslietu ministrijā skaidro, ka finansējums SAB ir nepieciešams, lai nodrošinātu valsts iekšējo drošību saistībā ar plaša mēroga Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu un pieaugošiem ģeopolitiskiem riskiem.
Tāpat, saskaroties ar Krievijas agresiju Ukrainā, esot nepieciešams stiprināt arī iekšējo drošību, uzlabojot cietumu drošību. TM norāda, ka pašlaik ir svarīgi, lai visas drošības iestādes varētu veiksmīgi darboties. Ministrijas ieskatā, lai iestādes nodrošinātu valsts iekšējo drošību, ir nepieciešama sakārtota infrastruktūra.
Īpaši būtiski tas esot pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā saistībā ar plaša mēroga Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu un pieaugošiem ģeopolitiskiem riskiem.
Lai nodrošinātu, ka valsts iekšējā drošība netiktu pasliktināta, TM ir lūgusi veikt divu cietumu žoga pārbūvi, lai nerastos papildu riski valsts iekšējās drošības nodrošināšanā.
Ieslodzījuma vietu apsardzes inženiertehnisko līdzekļu stāvoklis tieši ietekmē sabiedrības un valsts iekšējo drošību, kā arī ieslodzījuma vietu personāla drošību, norāda TM.
Ieslodzījuma vietu nožogojuma inženiertehniskie un ārējās apsardzes tehniskie līdzekļi, kuri nodrošina ieslodzījuma vietas "ārējo drošības līniju", ir morāli un fiziski novecojuši, un daļu no tiem vairs praktiski nav iespējams remontēt, jo vairs neeksistē šo līdzekļu ražotāji. Savukārt jaunus tehniskos līdzekļus uzstādīt esošajā inženiertehnisko un tehnisko ieslodzījuma vietu apsardzes līdzekļu sistēmā nav iespējams to tehnisko īpatnību un savstarpējās nesaderības dēļ. Visu ieslodzījuma vietu nožogojuma kopējais garums ir aptuveni 9000 metri.
Par situācijas nopietnību liecina arī tas, ka pēdējos gados fiksētie ieslodzīto bēgšanas vai to mēģinājumu gadījumi rāda, ka infrastruktūra sava stāvokļa dēļ nespēj radīt nopietnus šķēršļus ieslodzīto bēgšanai. Ņemot vērā ģeopolitiskās norises un radikālo organizāciju centienus vervēt kaujiniekus ieslodzīto vidū, ļoti nopietna uzmanība ir jāpievērš ieslodzījuma vietu situācijai, tai skaitā infrastruktūras drošībai. Ņemot vērā šos riskus, sabiedrības un valsts iekšējās drošības nodrošināšanai ļoti būtiski ir nostiprināt ieslodzījuma vietu "ārējo drošības līniju" - nožogojumus un ar tiem saistīto aprīkojumu un inženierbūves.
Mērķis, kuram pieprasīti līdzekļi, jāsasniedz līdz gada beigām, vienreizējās investīcijas tiks ieguldītas kritiskā stāvoklī esošo Rīgas Centrālcietuma žoga posma 306 metru garumā, kā arī Cēsu audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem žoga posma 130 metru garumā nomaiņai.
IeVP aģentūru LETA informē, ka kopš 2020.gada 1.janvāra ir bijis vien viens izbēgšanas mēģinājums un tas bijis veiksmīgs.
Jau ziņots, ka pērnā gada 8.novembrī no Jēkabpils cietuma izbēga notiesātais Igors Korolis. Karolis, izmantojot palīglīdzekļus, pārvarēja ieslodzījuma vietas nožogojumu un izbēga no Jēkabpils cietuma. Vēlāk viņš tika aizturēts.
IeVP uzsver, ka ieslodzītā izbēgšana no cietuma ir uzskatāma tikai tad, kad viņš ir pārvarējis vienu vai vairākus žogus apkārt cietumam.