40 000 ukraiņu bēgļu uzņemšanas plāns varētu izmaksāt ap 100 miljoniem eiro

© Dmitrijs Suļžics / F64

Valdībā otrdien, 26.aprīlī, skatīs plānu, kas paredz Latvijā uzņemt ap 40 000 ukraiņu kara bēgļu, šodien pēc koalīcijas partiju sanāksmes žurnālistiem pastāstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers atzīmēja, ka jaunais plāns paredzēts gadījumam, ja Latvijā būs jāuzņem aptuveni divreiz vairāk bēgļu nekā līdz šim. Plāna īstenošanas izmaksas tiek lēstas ap 100 miljoniem eiro.

Tāpat otrdien Ministru kabinetā tiks skatīts Veselības ministrijas (VM) ierosinājums, kā valsts varētu palīdzēt karā ievainotajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un militārpersonām ārstēties Latvijas slimnīcās.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) informēja, ka konkrētais VM risinājums izmaksās 1,7 miljonus eiro.

"Atbalsts ir plānots vairākās jomās - gan lai transportētu cilvēkus no Ukrainas uz šejieni, gan lai sniegtu visu nepieciešamo atbalstu šeit uz vietas, nodrošinot aprūpi, kas vistiešākajā mērā ir svarīgi, lai mazinātu sekas un rētas, ko Krievijas nežēlīgais režīms ir atstājis daudzu cilvēku un ģimeņu dzīvēs," sacīja Plešs.

Labklājības ministrs Gatis Eglītis (K) norādīja, ka Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta plāns paredz to, kā valsts un pašvaldības rīkosies īpaši pēc pirmajām 90 dienām jeb pirmajiem trīs mēnešiem, lai nodrošinātu mājokli un turpmāku sociālo palīdzību Ukrainas civiliedzīvotājiem.

"Ar šo plānu mēģinām iet prom no līdzšinējās formulas par 20 eiro dienā ēdināšanai un mājoklim, lai izmaksas valstij būtu "draudzīgākas," izteicās Eglītis.

Pasākumu plāns nosaka valsts institūciju, pašvaldību, nevalstisko organizāciju un komersantu īstenojamos pasākumus un iesaistāmos resursus, nodrošinot saskaņotu un nekavējošu rīcību, lai spētu uzņemt, izmitināt un nodrošināt sociālo atbalstu pakāpeniski līdz 40 000 Ukrainas civiliedzīvotāju.

Pasākumu plānā iekļautos pasākumus koordinēs Civilās aizsardzības Operacionālais vadības centrs, kuru vada Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs.

Plāns nosaka, ka Ukrainas civiliedzīvotājiem tiek nodrošinātas tiesības uzturēties Latvijā, tiesības uz nodarbinātību, atbalsta apjoms Ukrainas civiliedzīvotāju likumā noteiktajā apjomā, tiesības uz izglītību, kā arī tiek nodrošinātas nepilngadīgo bez vecāku pavadības Latvijā ieceļojošo Ukrainas civiliedzīvotāju personisko un mantisko tiesību un interešu nodrošināšana.

Kā skaidro Iekšlietu ministrija, Ukrainas civiliedzīvotājiem iespējamā atbalsta apmērs vienam cilvēkam plānā veidots, ievērojot pamatprincipu, ka Ukrainas civiliedzīvotājiem sniedzamo pakalpojumu un atbalsta apjoms nepārsniedz Latvijas iedzīvotājiem pieejamo atbalsta apmēru.

Izmitināšanas vietas nodrošināšana personām, kurām tas ir nepieciešams, līdz 90 dienām tiks nodrošinātas, novirzot personas brīvprātīgi uzņemošajās mājsaimniecībās, izmaksājot atlīdzību mājsaimniecībām 100 eiro par pirmo personu un 50 eiro par katru nākamo personu, kopā ne vairāk kā 300 eiro mēnesī par mājokli pēc attiecīgā mājsaimniecības pieteikuma.

Ja šādi visiem mitekļus nodrošināt nespēs, mitekļus nodrošinās, slēdzot īres līgumus ar privātpersonām par dzīvojamo telpu nodošanu lietošanā Ukrainas civiliedzīvotājiem, pielīgstot īres maksu, kas nepārsniedz 400 eiro mēnesī par mājokli un neparedzot atlīdzināt ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītos komunālos maksājumus. Citus bēgļus plānots novirzīt izmitināšanas saņemšanai pašvaldības rīcībā esošajās izmitināšanas vietās vai tūristu mītnēs un sedzot izmitināšanas izmaksas, kas nepārsniedz 15 eiro personai par diennakti.

Ēdināšana līdz 30 dienām tiks nodrošināta personām, kuras ir izmitinātas pašvaldību rīcībā esošajās izmitināšanas vietās vai tūristu mītnēs un iepriekš minētajās izmitināšanas vietās nav pielāgotu telpu vai aprīkojuma ēdiena pagatavošanai. Tiks segtas ēdināšanas izmaksas to faktiskajā apmērā, kas nepārsniedz 10 eiro personai dienā.

Plāns paredz nodrošināt preventīvus pasākumus valsts drošības, valsts robežas drošības, cilvēktirdzniecības novēršanas, sabiedriskās kārtības un drošības jomās, kā arī Ukrainas civiliedzīvotāju tiesību un brīvību aizsardzību.

Kā ziņots, Iekšlietu ministrija (IeM) strādā gan pie 40 000 ukraiņu bēgļu uzņemšanas plāna, gan pie bēgļu atbalsta sistēmas vienkāršošanas, iepriekš TV3 atzina Kariņš.

"Šobrīd ir ieradušies nepilni 22 000 bēgļu, un pieauguma temps ir ļoti palēninājies. Nav paredzams, ka tuvākajā nedēļā vai divās nedēļās būs atkal straujš pieaugums," pagājušajā nedēļā pauda premjers.

Pēc viņa paustā, IeM strādā gan pie tā, kā Latvija varētu tikt galā ar 40 000 bēgļu, gan pie tā, kā izskatīsies dzīvē atbalsta sistēma bēgļiem pēc noteiktā termiņa, kad viņiem vairs nebūs pieejams pašlaik noteiktais atbalsts. "Pamatdoma, kas mūs valstī ir, ir palīdzēt šiem cilvēkiem integrēties sabiedrībā," uzsvēra Kariņš.

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais