Karš Ukrainā Latvijas iedzīvotājiem licis izvērtēt savu lomu valsts aizsardzības stiprināšanā

41% Latvijas iedzīvotāju karš Ukrainā licis izvērtēt savu lomu valsts aizsardzības stiprināšanā, liecina Aizsardzības ministrijas veiktās aptauja.

Nesen veiktā tiešsaistes aptaujā 41% Latvijas iedzīvotāju norādījuši, ka karš Ukrainā ir licis viņiem izvērtēt savu lomu valsts aizsardzības stiprināšanā. No tiem 18% karš Ukrainā ir licis aptvert, cik svarīga ir ikviena cilvēka loma valsts aizsardzībā, ne tikai bruņoto spēku. Savukārt 23% norādījuši, ka, lai gan karš Ukrainā kopumā ir licis izvērtēt savu lomu valsts aizsardzībā, ir apstākļi, kas liedz pilnīgi visiem iesaistīties valsts aizsardzības stiprināšanā.

Vienlaikus 27% aptaujas respondentu atklājuši, ka viņu spējas un zināšanas valsts aizsardzībai nepalīdzētu, tāpēc viņi drīzāk neredz savu lomu valsts aizsardzības stiprināšanā.

Pēc 32% aptaujāto domām, karš Ukrainā nav viņiem licis izvērtēt savu lomu valsts aizsardzības stiprināšanā - viņuprāt, tas ir tikai un vienīgi profesionālās armijas uzdevums.

Aptauja veikta 2022.gada aprīlī, sadarbojoties ar pētījumu aģentūru "Norstat Latvija". Tajā piedalījās 1000 pilngadīgi Latvijas iedzīvotāji.

Kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā līdz 22.aprīlim saņemti jau 2516 pieteikumi dienestam Zemessardzē. Ņemot vērā karu Ukrainā, kas acīmredzami parāda ikviena iedzīvotāja lomu valsts aizsardzībā, kā arī Valsts aizsardzības koncepcijas mērķi līdz 2024.gadam palielināt zemessargu skaitu līdz 10 000, Aizsardzības ministrija sākusi sabiedrības informēšanas kampaņu "Nāc nosargāt un stiprināt!", aicinot pilsoņus stāties Zemessardzē, kā arī pieteikties rezervistu apmācībām.

Aizsardzības ministrijas informācija liecina, ka karš Ukrainā ietekmējis iedzīvotāju interesi par iestāšanos Zemessardzē, un pieteikumu skaits dienestam strauji pieaug. Izteikti daudz pieteikumu ir vecuma grupā līdz 35 gadiem. Tāpat, lai gan proporcionāli lielākais pieteikumu skaits tiek saņemts no vīriešiem, dienestam Zemessardzē aktīvi piesakās arī sievietes.

Nereti viens no iemesliem, kādēļ daudzi izlemj neiesaistīties valsts aizsardzībā, ir sabiedrībā valdošie mīti, piemēram, par lielo laika patēriņu dienestam vai nepieciešamo augsto fizisko sagatavotību. Patiesībā dienestu Zemessardzē vai dalību rezervistu apmācībā var veiksmīgi apvienot ar darbu vai studijām, un dienests ļauj uzlabot fizisko sagatavotību un apgūt militārās prasmes, sākot no pašiem pamatiem. Galvenais ir vēlme aizsargāt savu valsti, uzsvēris aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).