A/s Ventspils zivju konservu kombināts, kas maksātnespējas procesa gaitā tomēr spējis saglabāt un attīstīt ražošanu, iespējams, kļuvis par mērķi klasiskā reiderisma shēmā. Tās vērtība ap miljons latu.
Reiderisms ir neētiska un reizēm arī pretlikumīga uzņēmuma pārņemšana – uzņēmējs Atis Šnore, kas iepriekš operēja ar 93,72% akciju sabiedrības daļu, pārliecināts, ka tieši tas notiek ar kombinātu: "Mērķis ir ar amatpersonu palīdzību samazināt kapitāldaļu vērtību un tās pārņemt." A. Šnores algotie juristi pašlaik sacer iesniegumu Ģenerālprokuratūrai.
Pārņemšanas shēma
Akcionāra un viņa pārstāvju zīmētajā shēmā agresors, kas mēģina pārņemt uzņēmumu, ir ofšors. Tas parādās desmitiem juridisku un fizisku personu garajā kreditoru sarakstā ar nosaukumu Interlink Worldwide LLP. Zivju kombināts tam ir parādā vairāk nekā 104 000 latu. Pārējiem nenodrošinātajiem kreditoriem – nesalīdzināmi mazāk. A. Šnore apgalvo, ka šā ofšora pārstāvis kāds čečenu izcelsmes pilsonis šobrīd kļuvis par galveno neoficiālo izrīkotāju uzņēmumā.
Notikumi Ventspils zivju konservu kombinātā (VZKK) cieši saistīti ar otru uzņēmumu – SIA Fishbone. Viens otram tie ilgstoši piegādājuši izejvielas, iznomājuši iekārtas, pārdevuši saražoto. Nepilnu gadu pēc VZKK maksātnespējas identisks liktenis piemeklējis arī Fishbone, tikai šajā gadījumā sākta bankrota procedūra. Uzņēmumi ir viens otram parādā prāvas naudas summas. VZKK parāds Fishbone 1,89 miljoni latu, bet Fishbone kombinātam parādā 0,93 miljonus. Kreditori lēma, ka kombināts savam kādreizējam partnerim izmaksās 0,84 miljonus (80% no prasījuma pamatsummas), un loģiski būtu šīs summas savstarpēji dzēst. Faktiski zivju kombināta maksātā nauda atgrieztos pie tā atpakaļ. Taču šobrīd izveidojusies situācija, ka abu uzņēmumu administratoru Ritas Skrindas un Elīnas Švarcas darbību rezultātā prasījuma tiesības gan par naudu, gan ieķīlātajām ražošanas iekārtām var pārceļot pie citas personas – VZKK ražošanai nepieciešamās iekārtas komplektā ar parādu iecerēts pārdot brīvi izvēlētam pircējam par nieka 73 000 latu. Tajā varētu būt ieinteresēta firma DVM, kam iekārtas ieķīlātas un kas, iespējams, kaut kā saistīta ar iepriekš minēto ofšoru Interlink Worldwide LLP. Iekārtām un hipotētiskajam miljonam pārceļojot pie trešās personas, ražošana uzņēmumā un sanācija var kļūt neiespējama.
Kombināts strādā sekmīgi
Tikmēr VZKK oficiālais – administratores R. Skrindas ieceltais pārvaldnieks Vladimirs Šapeļs par kādām pagrīdes shēmām sakās neko nezinām un akcentē pozitīvo faktu, ka uzņēmums šobrīd ļoti veiksmīgi strādā. Jāatgādina, ka VZKK maksātnespējas procesu pēc Rojas zivju pārstrādes uzņēmuma Rānda lūguma tiesa pasludināja pērnā gada 1. jūnijā. Laimīgā kārtā kreditoru sapulce atteicās no idejas par bankrotu un izšķīrās par labu sanācijas procesa sākšanai. Līgumsodi un pamatparāds 20% apmērā uzņēmumam tika atlaisti. Kurzemes iedzīvotājiem tā bija ļoti laba ziņa, jo VZKK nodarbina ap 400 mazkvalificētu darbinieku. Katrā šprotu kārbiņā kūpinātās brētliņas tiek rūpīgi sakārtotas ar rokām, un gadā top ap 22 miljoni konservu kārbu. Kāda uzņēmuma darbiniece Neatkarīgajai stāsta, ka streiku draudi neizmaksātu algu dēļ jau palikuši pagātnē un tagad darbs notiek maiņās. "Pasūtījumi tik lieli, ka nespējam taisīt. Nauda arī ir. Kurš labi strādā, mēnesī var pat 200 latus nopelnīt. Bet, kas tur notiek vadības līmenī, mēs, darbinieki, nemaz nezinām."
Administratorei milzu alga
Arī pārvaldnieks V. Šapeļs atgādina, ka ir tikai algots darbinieks un viņu interesē vien veiksmīgs uzņēmuma darbs, ko viņš šobrīd arī nodrošinot. "Tas, ka darbinieki strādā, ir mans nopelns!" Par veiksmīgu pārvaldnieka izraudzīšanos pateicība bū-tu sakāma administratorei R. Skrindai. Mulsinošs ir vien viņas pašas algas apmērs. Gadā tie ir 60 000 latu, un šobrīd saskaņā ar sanācijas plāna prognozi iezīmēts, ka tādu atlīdzību viņa saņems līdz pat 2014. gadam. Akcionārs A. Šnore secina: "Administratora alga ir milzīga. Skaidrs, ka te ir interese pavilkt sanācijas procesu garumā. Tas var ilgt bezgalīgi." Turpretī pārvaldnieks V. Šapeļs gan par šiem uzņēmuma tēriņiem neuztraucas: "Par 400 latiem mēnesī uzņēmumu jau neviens neglābs." Savukārt pati administratore R. Skrinda no jautājuma par savu milzu algu norobežojas, paskaidrojot, ka "tas ir kreditoru sapulces jautājums".
Par to, ka ar uzņēmuma glābšanas procesiem kaut kas tomēr nav kārtībā, liecina arī Valsts ieņēmumu dienesta pretenzijas. Valsts aģentūra Maksātnespējas administrācija apstiprina, ka saistībā ar iespējamajiem pārkāpumiem ir saņemts VID lūgums atcelt administratori R. Skrindu no konkrētā maksātnespējas procesa.