Vai Latvijas un Igaunijas plānotie LNG termināļi rada saspīlējumu Baltijas valstu starpā?
Visu triju Baltijas valstu sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļi būs nepieciešami, atzīmējusi Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte, komentējot Latvijas un Igaunijas plānus būvēt savus tremināļus.
"Ar grūtībām var saskatīt risku, ka kāds var kļūt nevajadzīgs, jo īpaši tad, ja Eiropas Savienības (ES) pasākumi, lai atteiktos no Krievijas gāzes būs ilgtermiņa un ilgtspējīgi," ar Latvijas un Igaunijas valdību vadītājiem kopīgā preses konferencē Rīgā teica Šimonīte, atbildot uz jautājumu vai Latvijas un Igaunijas plānotie LNG termināļi rada saspīlējumu Baltijas valstu starpā.
Lietuvas premjerministre atkārtoti pauda pārliecību, ka Baltijas gāzes reģions ir jāvērtē plašāk par trim valstīm, jo ar vienu Klaipēdas LNG termināli un Inčukalna pazemes gāzes krātuvi nepietiek visa reģiona gāzes vajadzību apmierināšanai.
"Reģions ir jāskata diezgan plaši - no Somijas līdz Polijai, un starpsavienojumi, kuri jau ir izveidoti vai drīzumā tiks nodoti ekspluatācijā - [Lietuvas-Polijas] starpsavienojoums GIPL tiks atklāts maija sākumā -, ļaus mums uz jautājumu palūkoties diezgan plaši. Te ir svarīga infrastruktūra, kura ir visām valstīm. Krātuve atrodas Latvijā, Klaipēdas terminālis atrodas Klaipēdā. Ar to nepietiek, lai pilnībā apmierinātu visas vajadzības," klāstīja Šimonīte.
Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV) teica, ka Latvija sadarbojas ar Igauniju, kura šogad plāno iegādāties LNG peldošo termināli.
Kariņš gan norādīja, ka tas būs īstermiņa projekts. "Ja skatāmies uz gāzes tirgus attīstību no vidēja termiņa perspektīvas, Latvijai tas ir vēl viens arguments būvēt cita veida termināli, kas izmantos Inčukalna pazemes gāzes krātuvi. Un tas vidēja termiņa perspektīvā būtu lētāk patērētājiem," viņš sacīja.
Jau ziņots, ka Paldisku LNG terminālis pie Tallinas ostas potenciāli varētu būt gatavs 2022.gada beigās. Projektu kopīgi paredz īstenot Igaunija, Latvija un Somija, tādējādi veicinot enerģētisko neatkarību un padarot iespējamu procesu atteikties no Krievijas dabasgāzes piegādēm.
Tāpat vēstīts, ka Latvijas valdība 19.aprīlī pieņēma konceptuālu lēmumu par atteikšanos no Krievijas dabasgāzes no nākamā gada. Tāpat valdība konceptuāli vienojās par LNG termināļa izbūvi Latvijā.
Paldisku termināli iecerēts pabeigt divās kārtās. Pirmajā paredzēts izbūvēt piestātni un savienojumu ar starptautisko cauruļvadu "Balticconnector", kā arī organizēt peldošā LNG termināļa nomu, bet otrajā - izveidot pastāvīgu termināļa risinājumu. Infrastruktūra, ko domāts pabeigt šoruden, izmaksās 40 miljonus eiro.
Savukārt Lietuvā no 2014.gada decembra darbojas no Norvēģijas kompānijas "Hoegh LNG" nomātais sašķidrinātās gāzes glabāšanas un regazifikācijas (FSRU) kuģis "Independence" ("Neatkarība"). Lietuva plāno pēc nomas līguma beigām 2024.gadā kuģi izpirkt.
Enerģētiskās neatkarības jautājumus saasinājis Krievijas iebrukums Ukrainā, kura dēļ reģionā pieaugusi apņēmība atteikties no Krievijas gāzes piegādēm.