Kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā Latvijā reģistrēts 23 801 Ukrainas civiliedzīvotājs, liecina jaunākā Iekšlietu ministrijas (IeM) apkopotā informācija.
Līdz šim kopš kara sākuma Ukrainā Latvijā 17 779 bēgļiem izsniegti uzturēšanās dokumenti ar tiesībām uz nodarbinātību, savukārt izmitināšana ar pašvaldību Civilās aizsardzības komisiju starpniecību patlaban bijusi nepieciešama 9571 personai.
Ukrainas iedzīvotāji, kuriem ir biometriskās pases un nav nepieciešama ne sociālā palīdzība, ne palīdzība ar izmitināšanu, var uzturēties Latvijā līdz 90 dienām gada laikā, par to neinformējot valsts iestādes.
Iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP) pagājušajā nedēļā pēc valdības sēdes atzina, ka vērojama tendence nepieaugt bēgļu skaitam pēc pagaidu aizsardzības. Arī premjers Krišjānis Kariņš (V) šotrešdien TV3 raidījumā "900 sekundes" atzina, ka pieauguma temps ir ļoti palēninājies un nav paredzams, ka tuvākajā nedēļā vai divās nedēļās būs atkal straujš pieaugums.
Neskatoties uz minēto, ministre informējusi, ka jau patlaban ir jādomā par atbalsta sniegšanu līdz šim ieradušiem bēgļiem, kuri izšķirsies par palikšanu Latvijā ilgāk par trīs mēnešiem. Jau patlaban ir pilnīgi skaidrs, ka Latvijai būs jānodrošina atbalsts tiem cilvēkiem, kuriem neizdosies pašiem atrast darbu. Šādu cilvēku skaits būs zināms tuvāko divu mēnešu laikā. Līdz tam jābūt skaidram par reālistisku atbalsta paketi atbilstoši Latvijas iespējām, skaidrojusi ministre.
Tāpat ziņots, ka, Latvijā ierodoties 30 000 Ukrainas bēgļu, septiņām valstspilsētām vajadzētu uzņemt kopumā 14 876 cilvēkus, no kuriem vairāk nekā puse būtu jāuzņem Rīgai, paredz valdībā pieņemtie noteikumi "Pašvaldībās izmitināmo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits", kurus sagatavoja IeM.
Pašvaldībās izmitināmo bēgļu skaits tiek sadalīts proporcionāli pašvaldību administratīvajās teritorijās deklarēto iedzīvotāju skaitam.
Kopš Krievijas iebrukuma sākuma 24.februārī Ukrainā savas mājas bijuši spiesti pamest miljoniem cilvēku.